/nginx/o/2018/07/16/9796904t1h2c58.jpg)
Latvijā ir daudz cilvēku, kuri labprāt izīrētu viņiem piederošos savrupnamus un dzīvokļus, lai nopelnītu kādu lieku latu. Bet reizēm nezina, kā un kur atrast šos atpūtniekus.
Latvijā ir uzņēmumi, kuri gan uzkrāj ziņas par īres mītnēm, gan piedāvā ārzemniekiem atpūtu privātīpašnieku namos un dzīvokļos.
Lielākoties šie piedāvājumi ir internetā – ceļojumu portālos. Dažreiz tie atrodami arī pašmāju un ārzemju preses iespiedizdevumos. Jebkurš ārzemēs var apskatīt īres mītņu attēlus un iepazīties ar tajā piedāvāto pakalpojumu klāstu Latvijā.
Latvijas uzņēmuma «Baltcott» direktors Andris Bičevskis stāsta, ka pēdējos gados ārzemnieku vēlēšanās atpūsties Latvijā aug augumā. Ārzemnieki lielākoties pēta iespējas Latvijā pavadīt vasaru. Viņa uzņēmumā aptuveni puse līdzšinējo klientu ir no Somijas. Latvijā grib atpūsties arī zviedri, norvēģi, vācieši. Bet trāpās arī atpūtnieki no citām Eiropas valstīm un pat ASV. Pagājušajā vasarā uzņēmumā «Baltcott» esot ievērojami audzis klientu skaits no Vācijas.
Pašlaik «Baltcott» piedāvā ārzemniekiem aptuveni 20 apmešanās vietas Latvijā. No ārzemnieku puses uzņēmuma starpniecības pakalpojumus savukārt jau izmantojušas aptuveni 200 ārzemēs dzīvojošu ģimeņu.
Bažām nav iemesla
Īpašnieku vēlēšanos izīrēt dažkārt apslāpē aizdomas. Vai mājā ielaistais citzemju atpūtnieks nepārvērtīs māju par cūkkūti? Vai tikai nebūs staigulis vai kādu tieksmju pārņemts maniaks, kurš svešā zemē par lētu naudu meklē asus piedzīvojumus?
Andris Bičevskis domā, ka īpašnieku bažām par staiguļiem un maniakiem nav iemesla. Atpūtnieku pulkā galvenokārt ir vidusslāņa ģimenes ar bērniem. Tā kā vasarās bērniem uz skolu nav jāiet, šīm ģimenēm tas ir vienīgais iespējamais kopīgas atpūtas laiks. Ārzemnieki zina, ka viņi nav anonīmi. Gan firmām, kas palīdz atrast piemērotu atpūtas vietu Latvijā, gan īpašniekiem ir zināmi viņu vārdi, uzvārdi, pastāvīgās dzīvesvietas. Savrupnama īre uz nedēļu turklāt nav tik lēts prieks arī pēc Eiropas mērauklām. Pēc Andra Bičevska domām, to nevar atļauties gluži pēdējie skrandaiņi.
Pirms došanās uz Latviju ārzemnieks noslēdz līgumu ar «Baltcott». Citu noteikumu starpā tajā ir ierakstīts, kā atpūtniekam jāuzvedas. Līgumos ierakstītos noteikumus ārzemnieki parasti ievēro stingri. Diezin vai daudz būs tādu ārzemnieku, kuri atvaļinājuma laikā svešā zemē alkst ķīviņu ar īrētā mitekļa īpašnieku vai saķeršanos ar vietējo policiju.
Pēc Andra Bičevska novērojumiem, visbiežāk ārzemju īrnieki uzvedas pieklājīgāk nekā Latvijas iedzīvotāji. Tāpēc dažkārt lielāks risks privātīpašniekam ielaist mājā vai dzīvoklī nevis ārzemnieku, bet pašmāju īrnieku.
Kāpēc viņi brauc?
Lietpratēji stāsta, ka ārzemnieki grib pavadīt brīvo laiku Latvijā dažādu iemeslu dēļ. Dažus pievelk daba, kas daudzviet Latvijā vēl nav tik sagandēta kā citur Eiropā. Ārzemnieku acīs viena no Latvijas lielākajām bagātībām ir Baltijas jūras un Rīgas līča liedags.
Jūrmalas uzņēmuma «Kūrorta un tūrisma informācijas centrs» direktore Solveiga Freiberga stāsta par iespaidiem, viesojoties pie nozares kolēģiem Īrijā un Ziemeļīrijā. Pilsēta aiz pilsētas, ciems aiz ciema, lauks aiz lauka. Bet viss jau pārbūvēts, pārveidots un pielāgots cilvēka praktiskajām vajadzībām. Cilvēka rokas vēl nav paguvušas pārveidot vien dažus dabas stūrīšus. Viņasprāt, ar vēl samērā neskarto dabu Latvija ir krietni pārāka.
Citi ārzemnieki grib aplūkot valsti, kas aptuveni pusgadsimtu atradās aiz padomju «dzelzs priekškara». Vēl cits svarīgs iemesls – izdevumi. Latvijā cenas vēl nav tik augstas kā daudzās Rietumeiropas valstīs.
Mēnesi nodzīvot greznā viesnīcā triju vai četru cilvēku ģimenei iznāk pārlieku dārgi pat pēc ārzemju cenrāžiem. Tāpēc tiek meklētas iespējas īrēt privātu dzīvokli, savrupnamu vai dažas istabas tajā. Andris Bičevskis piebilst, ka būtisks apsvērums ārzemniekiem ir iespējas pavadīt laiku netraucēti – kā pašiem gribas.
Īrējot apmešanās vietu, visbiežāk ārzemnieki grib dzīvot līdzīgos apstākļos kā pašu mājās. Prasības mēdz būt dažādas. Dažiem vajag veļas mašīnu, mikroviļņu krāsniņu, datoru un televizoru. Citu prasības ir vienkāršākas. Pietiek ar iespēju pavadīt laiku svaigā gaisā, neskartā dabā, mierā un klusumā. Tomēr, viņaprāt, īpašnieka piedāvātajai mītnei jābūt tīrai un sakoptai, jābūt iespējai nomazgāties. Piedāvāt ārzemniekam krāmu piebāztu pažobeli vai kūtsaugšu nebūtu prāta darbs. Un diezin vai tas īpašniekam atmaksājas. Par tādu mītni lielu naudu nevar prasīt tik un tā.
Saulkrastu Tūrisma informācijas centra vadītāja Gita Memmēna stāsta, ka Vidzemes jūrmalā privātās mītnes lielākoties meklē iebraucēji no Vācijas, Nīderlandes, Lietuvas un Krievijas. Lielākoties īrē atsevišķas istabas, vasarnīcas vai dzīvokļus klusākās vietās. Gados jaunākie ceļotāji ar iedzīvi mugursomās ir ar mieru dzīvot vienā mājā ar saimniekiem. Gita Memmēna apstiprina: izvēloties mītni, ārzemnieki vairākkārt pārjautā par telpu tīrību un drošību.
Teodors Ērenštreits, privātmājas īpašnieks Kurzemes jūrmalā, Miķeļtornī, kurš ik vasaru izdod istabas atpūtai, man stāsta, ka pie viņa dzīvojuši tādi ārzemnieki, kuriem neesot vajadzējis neko. Tikai iespēju pavadīt laiku liedagā, ķert jūrā butes, klausīties sienāžu sisināšanu un stārķu klabināšanu, par ko viņi priecājušies kā mazi bērni. Viņu dzimtenē tas esot liels retums.
,
Kas izdevīgi īpašniekiem
Andris Bičevskis uzskata, ka ārzemnieki mūsējiem varētu būt izdevīgi klienti. Pirmām kārtām viņi spēj maksāt vairāk. Izvēloties māju vai dzīvokli vasaras atpūtai, par cenām daudz nekaulējas. Ja vieta un apkārtnes daba patīk, īres cena pat nav noteicošā.
Visizdevīgāk īpašniekiem izīrēt savrupnamu vai dzīvokli vismaz uz vienu nedēļu. Tad īres maksa par vienu dienu iznāks lielāka, nekā izīrējot uz vienu mēnesi vai ilgāk. Izīrējot uz nedēļu, pūļu būs mazāk, nekā izīrējot dažas dienas vai tikai sestdienās un svētdienās.
Vasarnīcu vai savrupnamu, kurā īpašnieks pastāvīgi pats nedzīvo, visizdevīgāk izīrēt no sestdienas līdz sestdienai. Vai nav iespējams, ka firma piedāvā īrēt ārzemniekam par krietni augstāku cenu nekā īpašniekam? Firma nopelna krietnu žūksni uz īpašnieka rēķina. Bet īpašnieku atstāj «jaņos».
Andris Bičevskis to noliedz. Ar īpašnieku cenrādis tiek saskaņots iepriekš. Tajā skaidri ierakstīta gan tā summa, ko uzņēmums saņem no klienta, gan tā, kuru saņem īpašnieks. Īpašnieks vienmēr var pārbaudīt klientiem piedāvātās īres cenas uzņēmuma mājas lapā.
Anda Rikorde izīrē labiekārtotu savrupnamu Ventspilī. Viņas māju visbiežāk iecienījuši somi. Lielākie labumi, viņasprāt, ir trīs. Pašiem nav jāmeklē īrnieki. Atliek tikai klāt gultas un šmorēt cepešus. Pastāvīgi klienti vismaz uz nedēļu. Garantēti ienākumi. Savrupnama nedēļas īres cenrāži – no 6258 līdz 7376 igauņu kronām (aptuveni 280 līdz 330 latu).
Ilze Ruslevica Ķesterciemā stāsta, ka viņas labiekārtotajā savrupnamā dzīvojuši vācieši, norvēģi, angļi. Lielākoties ģimenes, tostarp kuplākā ar septiņiem bērniem. Viņasprāt, ārzemniekus visvairāk pievelk jūra. Ruslevicas kundzes māja atrodas tikai 150 metru no liedaga. Savrupnama nedēļas īres cenrāži – no 11 176 līdz 13 612 Igaunijas kronām (aptuveni 500 līdz 600 latu). Abas namīpašnieces ir vienisprātis: no ārzemniekiem esot jābaidās mazāk nekā dažkārt no naudīgiem un iedomīgiem pašmāju bāleliņiem – trulas uzdzīves un asu izjūtu meklētājiem.
Dārgāk un lētāk
Salīdzinot tikko piedāvātos cenrāžus ar citiem, atšķirības nav pārlieku lielas. Jūrmalas kūrorta un tūrisma informācijas centra direktore Solveiga Freiberga stāsta, ka šovasar Jūrmalā, piemēram, par labiekārtota divu istabu dzīvokļa vai neliela savrupnama daļas (ar atsevišķu ieeju) īri no diviem līdz četriem cilvēkiem bija jāmaksā 40 līdz 80 latu diennaktī. Nedēļā – ap 280 līdz 560 latu. Visbiežāk tos mēdz īrēt ģimenes ar bērniem, kurās grib paši gatavot ēdienu un sauļoties piemājas zālītē vai liedaga smiltīs. Visbiežāk uz Jūrmalu tā atpūsties brauc ģimenes no Somijas, Zviedrijas, Dānijas, Norvēģijas, Lietuvas un Igaunijas. Somi un norvēģi pārsteidz ar pieciem līdz astoņiem bērniem vienā ģimenē. Ar tādu bērnu baru viņi grib īrēt savrupnamā vismaz četras piecas istabas. Atkarībā no cilvēku skaita un piedāvātajām ērtībām par īri tad jāmaksā 80 līdz 150 latu diennaktī. Nedēļā – ap 560 līdz 1000 latu.
Pēc Solveigas Freibergas novērotā, atsevišķus savrupnamus vai sevišķi grezni labiekārtotus dzīvokļus Jūrmalā piedāvā un pieprasa reti. To īpašnieki ir pietiekami turīgi, tāpēc viņiem nav vajadzības meklēt īrniekus. Lepnās īres telpās visbiežāk grib dzīvot bagātnieki no Krievijas, kuri nezina, kur likt naudu. Dažreiz pieprasījumi bijuši arī no ASV, Lielbritānijas un Īslandes. Bet tie lielākoties ir darījumu cilvēku braucieni pie partneriem Latvijā, ņemot līdzi ģimenes.
Jūrmalā zemākās īres cenas ir istabām privātmājās vai vasaras viesu namos, kur duša, tualete un virtuve ir koplietošanā gan mājas saimniekiem, gan viesiem. Šovasar cenas svārstījās no 7 līdz 12 latiem no cilvēka diennaktī. Šos piedāvājumus izmanto vācu un somu studenti un citi mazāk turīgie iebraucēji.
Laiks pieprasīt un piedāvāt
Andris Bičevskis stāsta, ka daļa ārzemnieku, tāpat kā mūsējie, atjēdzas pēdējā brīdī, meklējot atpūtas vietu dažas nedēļas pirms vasaras atvaļinājuma sākuma. Tomēr lielākā daļa pastāvīgo ārzemju īrnieku pie viņiem piesakās vairākus mēnešus iepriekš. Tā kā pieprasījums aug, jau pašlaik tiek aizrunātas apmešanās vietas nākamā gada vasarai. Viņaprāt, gadu mija un jaunā gada sākums būtu vispiemērotākais laiks arī īpašniekiem – īres namu un dzīvokļu piedāvājumiem.