Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/16/9801826t1h74f3.jpg)
Nesen TV3 raidījumā «Nekā personiska» izskanējušais paziņojums par lēmumu no Latvijas izraidīt Krievijas diplomātu radījis atbalsi, kas tik drīz nerimsies.
Iesākumā bija vārds: TV3 raidījumā «Nekā personīga», atsaucoties «uz drošiem avotiem», neilgi pirms Jaunā gada paziņoja, ka Latvija no valsts izraidījusi Krievijas vēstniecības pirmo sekretāru. Ilgi nebija jāgaida, kad paziņojumus par Krievijas diplomāta izraidīšanu sašutis pa tālruni apgāza ārlietu ministrs Māris Riekstiņš, ārlietu eksperti un pat Krievijas vēstniecības Latvijā runas vīrs. Viņš paziņojumam, kas izskanēja valsts televīzijas pirmajā kanālā, pievienoja norādi, ka līdzīgas ziņas «var pasliktināt abu valstu attiecības».
Oficiālā reakcija no Ārlietu ministrijas puses bija preses 30. decembrī izplatītais paziņojums, ka «Ārlietu ministrija noraida 30. decembrī plašsaziņas līdzekļos izplatīto informāciju par Krievijas Federācijas vēstniecības Latvijā diplomāta izraidīšanu no Latvijas. Ministrija noliedz šo faktu un uzsver, ka minētā informācija neatbilst patiesībai. Ministrija uzskata par nepieņemamu nepatiesu ziņu izplatīšanu publiskajā telpā».
Jaunā gada pirmajā darba dienā savs sakāmais par notikušo bija pat Ministru prezidentam Ivaram Godmanim, apgalvojot, ka viņš «neredz pamatu masu medijos izskanējušajai informācijai par iespējamo Krievijas diplomāta izraidīšanu no Latvijas».
Lai gan iepriekš ārlietu ministrs M. Riekstiņš bija uzsvēris, ka Latvija nav izraidījusi no valsts Krievijas diplomātu un ka šāda jautājuma nav viņa darba kārtībā, un bija sašutis par to, «kā var kaut kādu tādu pīli laist gaisā», tomēr jau dažas dienas pēc notikušā Ārlietu ministrijas preses sekretārs Ivars Lasis sacīja, ka jaunnedēļ jautājums par to, no kurienes un kāpēc TV3 varēja saņemt ziņu par Krievijas diplomāta izraidīšanu, tikšot izskatīts ministrijas iekšienē. Acīmredzot tiks gaidīts, līdz no atvaļinājuma, kas beidzas 4. janvārī, atgriezīsies ministrs.
Runājot ar cilvēkiem, kas Latvijas diplomātiskajā dienestā strādā jau otro gadu desmitu, nekādus komentārus par notikušo dzirdēt nevar. Taču viņi visi kā viens, lūdzot neminēt vārdu, apgalvo, ka valsts ārpolitika bieži vien ir iekšpolitikas turpinājums. Arī pašlaik redzamais dialogs Latvijas un Krievijas attiecībās ir kāda iekšpolitiska virziena acīmredzama uzvara, kas, iespējams, liek atbilstoši rīkoties cita virziena piekritējiem. Taču aptaujātie diplomāti tuvāk par to runāt nevēlējās. Vien zināms, ka Ārlietu ministrijas valsts sekretārs, lai zinātu, kā rīkoties tālāk, solījis konsultēties ar juristiem. Tāpat meklēt patiesību solījis arī Nacionālās Radio un televīzijas padomes priekšsēdētājs Ābrams Kleckins.