Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/16/9801952t1h2b4e.jpg)
Spīķeri ir viens no Rīgas slēptajiem dārgakmeņiem ar potenciālu un iespējām kļūt par modernu kvartālu, kur varētu atrast vietu gan «runājošajiem akmeņiem», gan ekskluzīvai gastronomijas skolai.
Tikšanās vieta radošiem cilvēkiem
Pagaidām gan vecie tirgus spīķeri ir vieta, kur nakts stundā negribas iet cauri, taču pēc dažiem gadiem teritorija starp Maskavas, Turgeņeva un Krasta ielu tiks izveidota par mūsdienīgu kvartālu ar kultūras objektiem, birojiem un dzīvokļiem. Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības zonas teritorijas plānojums paredz, ka spīķeru teritoriju turpmāk izmantos pilsētas sociālās, īpaši kultūras un izklaides infrastruktūras izveidei, bet pazemē izbūvēs autostāvvietu. Saskaņā ar šīm iecerēm darbojas teritorijas attīstītājs pilnsabiedrība «Spīķeri», kurai pieder divpadsmit no četrpadsmit spīķeriem. Savukārt pārējie divi spīķeri, kā arī zeme ir pašvaldības īpašums.
Kultūras un Pilsētas attīstības komitejas jau konceptuāli atbalstījušas «Spīķeru» piedāvāto attīstības variantu, kas paredz kultūras un biroju centru. Līdzīgi kā Andrejsala un Gaismas pils kvartāls, arī spīķeri varētu izvērsties par intelektuālās attīstības mezglu. To, ka vēsturiskajām noliktavām ir kultūrvides potenciāls, pierādīja arī «Dokumentālā kino nakts», kas pagājušā gada augustā spīķeros pulcēja skatītāju tūkstošus.
«Īpašumu departamenta un pilsētas izpilddirektora izdevums ir noņemt spīķeru teritorijai tirgus teritorijas statusu, jo šādiem mērķiem spīķeri jau tuvākajā nākotnē vairs netiks izmantoti. Tā varētu būt tikšanās vieta radošiem cilvēkiem. Sadarbība ar attīstītājiem mums ir ļoti cerīga,» – tā spīķeru nākotni redz Rīgas domes Kultūras departamenta vadītāja Diāna Čivle.
Pavārmāksla un akmeņi
Ko ietver plāni? Divās spīķeru ēkās iecerēts izveidot Francijas gastronomijas skolas filiāli, ko ierīkot apņēmusies Kultūras ministrija sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju un Francijas gastronomijas skolas speciālistiem. Francijas puse atbalstīs skolu ar mācību programmu un savu speciālistu zināšanām, un šobrīd notiek darbs pie vienošanās noslēgšanas starp abu valstu kultūras ministrijām. Tikko būs izstrādāta programma gastronomijas skolai, tā attīstītāji sāks izstrādāt ēku projektu, un skola varētu uzsākt darbību trīs gadu laikā.
«Mēs ceram gastronomijas skolu attīstīt, izmantojot valsts un privātās partnerības principu,» stāsta J. Dinne. Garajā ēkā gar Turgeņeva ielu varētu būt latviešu tautas mākslas un amatu centrs, bērnu mākslas muzejs, Rīgas domes jaunatnes kreatīvās izglītības centrs. «Iespējams, tur varētu pārcelt Porcelāna muzeju, kam šobrīd ir problēmas ar telpām,» pieļauj D. Čivle. Tas gan varētu būt pēc 2011. gada, jo līdz tam laikam dome noslēgusi nomas līgumu ar pašreizējiem ēkas īrniekiem.
Spīķeru teritorijā varētu uzcelt trīs jaunas namu rindas, kurās nākotnē varētu atvērt tirdzniecības paviljonus. Esošajās spīķeru ēkās plānoti biroji, restorāni, veikaliņi, bet namu augšējos stāvos – apartamentu tipa dzīvokļi. Teritorijas attīstītāji te ieplānojuši rast vietu arī «runājošo akmeņu» izvietošanai.
Teritorijā starp spīķeru ēkām, kur šobrīd atrodas «nakts tirgus», ieplānots ekoloģiskais tirdziņš, līdzīgs tam, kas jau šobrīd Mārtiņa Rītiņa vadībā tiek rīkots Berga bazārā. Zaļais tirdziņš darbotos no rīta puses, bet pārējā dienā labiekārtotā teritorija ar laukumu centrā būtu brīva dažādiem pasākumiem. Spīķeru vides «atveseļošana» varētu tikt pabeigta piecu gadu laikā, prognozē J. Dinne.
Satiksme un līdzekļi vēl neskaidri
Attīstības plāni saistās ne tikai ar pašiem spīķeriem – neizmantota vērtība pagaidām ir Daugavas tuvums. Viens no sasaistes punktiem ar krastmalu ir tunelis, kas zem Krasta ielas savieno spīķerus ar Daugavmalu. Šobrīd tas gājējiem nav pieejams, taču nākotnē tuneli plānots atvērt. Turklāt jaunas aktivitātes paredzētas arī Daugavā iepretim spīķeriem, kur varētu atrasties jahtu piestātne, atklāj J. Dinne. Vēl viena saikne ar upes krastu varētu būt gājēju tiltiņš pāri Krasta ielai.
Plāni ir lieli, taču līdzekļu iecerēm pagaidām nav. Tā kā spīķeri atrodas uz Rīgas zemes un teritorija pagaidām ir degradēta, pastāv cerība teritoriju labiekārtot par Eiropas Savienības fondu līdzekļiem. Uzņēmēji ir gatavi ieguldīt 15 % finansējuma no nepieciešamās summas, kas būtu nepieciešama pilnai projekta realizācijai.
Pagaidām vēl neatrisināts jautājums ir satiksmes plūsmas organizēšana. Kopīgi ar domi attīstītājiem jālemj, kā no Vecrīgas varētu tikt līdz spīķeriem un tālāk no spīķeriem uz Daugavmalu. Arī augstajam trokšņu līmenim, ko rada intensīvā satiksme, vēl būs jārod risinājums.
«Dārgumus» pamazām attīra
Šobrīd spīķeros jau pamazām notiek remontdarbi. Pagaidām biroji atrodas vienā no 14 ēkām, kura pilnībā atjaunota, reprezentējot to, kā nākotnē varētu izskatīties viss kvartāls. Bijušajai noliktavai atjaunots jumts, notīrīta fasāde, tajā iekārtotas mājīgas telpas. Remontdarbi uzsākti vēl vienā ēkā, kuru cerēts pabeigt šī gada vidū. Pieprasījumu vēl tikai topošajam spīķeru kvartālam netrūkstot, stāsta J. Dinne. Jau tagad ēkās, kuru atjaunošana vēl ir projekta stadijā, iznomātas firmu birojiem.
Pārējie spīķeri stāv tukši vai arī tiek izmantoti dažādām tirdzniecības vajadzībām, taču nomas līgumi ar pašreizējiem īrniekiem netiks pagarināti. Tāds pats liktenis gaida arī «nakts tirgu», kas pēc līguma beigām 2009. gadā pārcelsies uz Centrāltirgus teritoriju.
«Spīķeri ir briljants, kuru nevajag daudz mainīt, tikai nedaudz pieslīpēt attiecīgajām vajadzībām,» uzskata J. Dinne. UNESCO kultūras mantojuma sarakstā iekļautās spīķeru ēkas ir tik vēsturiski vērtīgas un vizuāli pievilcīgas, ka nekādas lielas pārmaiņas tur netiks veiktas. Galvenie darbi, kas redzami no ārpuses, būs fasādes tīrīšana, atjaunojot ķieģeļu agrāko sarkanumu, kas paslēpies zem gadiem klājušos putekļu kārtas.
Spīķeru vēsture
Jau no 14. gadsimta tagadējā spīķeru kvartālā atradās kuģu kravu iekraušanas, izkraušanas vietas un noliktavas, kas vācu valodā tika dēvētas par Hanf–Ambaren jeb kaņepāju noliktavām. Savukārt veidolu, kāds saglabājies līdz mūsdienām, spīķeri ieguva 19. gadsimta sešdesmitajos gados. Kopā tika uzcelti 58 mūra spīķeri, no kuriem saglabājušies vairs tikai trīspadsmit. Sarkanie spīķeri ir celti «Ķieģeļu stilā» – vienā no 19. gadsimta eklektisma stila formālajiem paveidiem, kas bija īpaši izplatīts - rūpniecības ēku un noliktavu - arhitektūrā.
Dzelzceļa attīstība un strauji pieaugošie preču pārvadājumi veicināja vajadzību pēc lielākām preču noliktavām. Tādējādi pakāpeniski spīķeri zaudēja savu funkcionālo nozīmi. Īpašnieki nolēma pārbūvēt spīķerus – daļu pielāgoja tirgus infrastruktūrai un saimnieciskajai darbībai.
Jau tolaik bija plāns pārējos spīķerus pārprojektēt par dzīvojamām ēkām, un 1929. gadā viens spīķeris arī tika pārbūvēts šim mērķim. Tieši šo un vēl divas citas ēkas pārdesmit gadus vēlāk nojauca, lai izbūvētu Krasta ielas trasi.
Sarkano spīķeru liktenis pilnībā mainījās līdz ar Centrāltirgus izbūvi. Lielāko daļu spīķeru nojauca, lai atbrīvotu vietu jaunajam tirgum, vēl daļu spīķeru ēku pārprojektēja atbilstoši Centrāltirgus vajadzībām.