Vai, lūdzu, instrukcija latviešu valodā ir?

«Bez instrukcijas nepieslēgt!»

Valsts valodas centra apkopotā informācija liecina, ka bez lietošanas instrukcijas jeb pamācības valsts valodā pircējam var «laimēties» nopirkt praktiski jebko: sākot no pārtikas precēm un beidzot ar dārgiem auto. Preces cena, kā liecina fakti, te nav noteicošā; tirgotāja attieksme pret valsts valodu — gan. Un daudzos gadījumos tirgotāja nevērīgā attieksme pret valsts valodu iet rokrokā ar tikpat nevērīgu, pat nicinošu attieksmi pret pircēju.

Par to uz savas ādas dabūjusi pārliecināties arī Odiņu ģimene. Kaspars Odiņš bija iecerējis kopā ar bērniem pavadīt ģimenisku pēcpusdienu, noskatoties nesen nopirktās DVD filmiņas. K. Odiņš veikalā «Stockmann» nopircis DVD atskaņotāju. Taču, to izsaiņojot, iznākusi vilšanās. «Instrukcijas nebija ne latviešu, ne krievu un pat ne angļu valodā!» sašutis pircējs. Tiesa, instrukcija jau bija, turklāt tulkota vismaz septiņās dažādās valodās. Tikai ne latviešu!

Vēl vairāk: K. Odiņš pamanījis treknu uzrakstu: «Nekādā gadījumā nepieslēdziet šo DVD atskaņotāju, neizlasot instrukciju!» Jo, ja prece tiek sabojāta, nepareizi to lietojot jeb «pircēja vainas dēļ», veikals atsakās to nomainīt ar citu un preci nav arī iespējams nodot garantijas remontā. Šādas situācijas nedaudz samulsināts, K. Odiņš zvanījis uz «Stockmann» elektropreču nodaļu, un saņēmis norādi: «Zvaniet rīt!» Nākamajā dienā atbilde tikpat gudra: «Piezvaniet rīt!»

«Tas mani jau aizskāra un saniknoja. Ja man būtu atvainojušies un teikuši, ka atskaņotāja instrukciju es varēšu saņemt pēc noteikta laika, es būtu gaidījis, pat ja būtu jāgaida nedēļa vai divas. Pēc trešā zvana, kad jau draudēju sūdzēties Valsts valodas centram, pārdevēja solīja sazināties ar veikala vadītāju, taču arī negalvoja, ka pēc noteikta laika instrukciju latviešu valodā es tiešām varēšu saņemt,» turpina K. Odiņš. Tomēr pārdevēja solījusi situāciju noskaidrot un nākamajā dienā neapmierinātajam pircējam pati piezvanīt. Zvanu tā arī izgaidījies velti, K. Odiņš izlēmis sūdzēties Valsts valodas centrā.

Pēc tam jau notikumi sākuši virzīties straujāk. K. Odiņam no «Stockmann» tiešām piezvanījuši un teikuši, ka nepieciešamo instrukciju viņš varot veikalā saņemt. «Lai gan instrukcija bija latviešu valodā, man ir aizdomas, ka tā paredzēta nevis modelim, ko nopirku, bet līdzīgam DVD atskaņotājam. Zinu, ka veikala vadītājai tika piemērots ļoti niecīgs naudas sods — 25 lati. Vai tas ir pietiekams, lai veikala vadītāja būtu ieinteresēta situāciju mainīt? Par šādu cilvēku kacināšanu un muļķošanu taču būtu jāsoda ar vismaz 2500 latu sodu!» uzskata K. Odiņš. Šajā situācijā viņu visvairāk aizvainojusi veikala visai nevērīgā un pat nicinošā attieksme pret pircēju: runājot ar pārdevējām ne reizes neizskanējis vārds «atvainojiet».

Latvijas tirgus poļiem nebūtisks

Līdzīgā situācijā, šovasar Viļānos pērkot «Indesit» ledusskapi, nokļuvusi arī Valentīna Briška no Rēzeknes rajona. Ledusskapis pirkts 9. jūlijā SIA «Saimniecība» sadzīves preču veikalā. Atvedot preci mājās, izrādījies, ka Itālijā ražotajam ledusskapim instrukcijas ir pievienotas 16 valodās: itāliešu, angļu, franču, vācu, holandiešu, spāņu, portugāļu, somu, dāņu, zviedru, grieķu, čehu, poļu, ungāru, slovāku, slovēņu… Bet ne latviešu.

Ledusskapi pieslēgt gan ir vienkāršāk par vienkāršu, un tas arī izdarīts. Bet pēc laika plauktiņiem nolūza atbalsta detaļas un ledusskapi izmantot vairs nevarēja. «Iespējams, plauktos tika likti pārāk smagi produkti. Var būt, ka ledusskapis tiešām netika izmantots pareizi. Bet, ja nav instrukcijas, tad kā lai zina, cik lielu slodzi ledusskapja plaukts var izturēt?» vaicā V. Briškas meita, mana kolēģe Zenta Briede, kura uzņēmās kārtot ar ledusskapja remontu saistītās lietas. «Ja jau reiz citās valodās ir plašas instrukcijas, tad tādas acīmredzot ir nepieciešamas. Arī latviešu valodā.»

«Veikalā man ieteica ledusskapja plauktus vest uz servisu Rīgā. Diemžēl arī veikalā izsniegtais garantijas talons bijis pilns ar kļūdām: ne tikai ar latviešu valodas, bet ar faktu kļūdām! Norādītajās adresēs vairākas servisa nodaļas nebija pat atrodamas, bet «Elkorservisā», kas norādīts kā autorizētais servisa centrs, bezmaksas remontu atteica. Izrādījās, ka «RD-Elektroniks» atrodas nevis Buļļu ielā 51, kā norādīts talonā, bet Buļļu ielā 70c,» stāsta Z. Briede.

Z. Briede pati nesen «Mēbeļu namā» Rīgā nopirkusi Polijā ražotu skapi. Stāsts līdzīgs: atveduši mājās un noplātījuši rokas: instrukcijas latviešu valodā nav! Tikai poļu valodā… Zvanījusi atbildīgajai amatpersonai, un tā paskaidrojusi, ka mēbeļu ražotāji Polijā neesot ieinteresēti tulkot instrukcijas, jo Latvijas tirgus viņiem neesot būtisks.

«Uzskatu, ka tā ir necieņa gan pret pircēju, gan Latvijas pilsoni. Kāpēc man speciāli jāmeklē instrukcija, kad mēbeles jau atgādātas mājās? Valsts valoda un mēs, latvieši, kā šīs valodas nesēji tiekam ignorēti paši savā valstī. Mums pat tā kā jālūdzas, lai tiktu pildīts Valodas likums!» saka Z. Briede. Tomēr veikala pārstāve telefona sarunā ar skapja pircēju atzinusi, ka patiesi noticis Valsts valodas likuma pārkāpums. «Neuztraucieties, es mazliet protu poliski, instrukciju iztulkošu un pati jums atvedīšu!» Un tā patiesi noticis.

Taču veikals ierasto politiku turpina. Decembra sākumā «Mēbeļu namā» mana kolēģe pirkusi sekciju meitai, un instrukcijas latviešu valodā atkal nav! «Veikala tirdzniecības organizācijas daļas priekšniece teica: ja es ļoti vēlos, tad viņa iztulkošot. Bet tas atkal nozīmētu gaidīt vairākas dienas, un galu galā — tas nav pieņemams darba stils,» secina Z. Briede.

No mobilā telefona…

Valsts valodas centram sūdzējies arī Oļegs Sizovs, kuram dzimtā ir krievu valoda. Septembra nogalē veikalā «J. C. M.», kas atrodas Rīgā, Zolitūdes ielā, viņš nopircis mobilo telefonu. Pirkums nebijis no lētajiem — aptuveni Ls 400, un O. Sizovs to iegādājies, izmantojot līzingu. Mājās pircējs konstatējis, ka instrukcija ir dāņu valodā.

«Telefonam nebija instrukcijas ne krievu, ne latviešu valodā! Lai arī latviešu valodā es nerunāju tekoši, pamācība valsts valodā man būtu pat ļoti noderējusi,» saka O. Sizovs. Telefonu viņš mēģinājis noregulēt pats saviem spēkiem. Diemžēl kaut kas misējies, un telefons atteicies darboties. «Tas nebūt nav mans pirmais telefons, un es neticu, ka kaut ko būtu darījis nepareizi. Taču, kad devos uz veikalu, pārdevējs man centās iestāstīt, ka es vai nu to esmu lietojis nepareizi, vai uzstādīšanas laikā spēris zibens, un tamlīdzīgus niekus. Man ir aizdomas, ka telefonu man pārdevuši jau ar defektu,» saka O. Sizovs. Visvairāk viņu šokējis, ka veikalā no viņa centās tikt vaļā, izmantojot argumentu: «Bet instrukciju jūs taču neizlasījāt!»

«Kā gan es to būtu varējis izlasīt? Dāniski?» smejas O. Sizovs.

Neraugoties uz iespaidīgo saraksti ar Valsts valodas centru, Patērētāju tiesību aizsardzības centru un «individuālo komersantu» «J. C. M.», O. Sizovs jau trešo mēnesi maksā līzingu par nelaimīgo telefonu, kurš joprojām spītīgi nedarbojas.

…līdz automašīnai

Anda Roze, kas pirms gada pirkusi automašīnu veikalā «Auto Italia», joprojām nav saņēmusi automašīnas lietošanas pamācību latviešu valodā. «Automašīnu nopirku 2006. gada 23. novembrī. Lietošanas pamācības teksts bija tikai angļu valodā. Mani mierināja un teica, ka vasarā instrukciju latviešu valodā es varēšu saņemt. Taču, kad vasarā par to interesējos, man teica «Būs, būs!», līdz beidzot tomēr atklājās, ka nebūs vis. Man tā arī pateica: «Instrukcijas latviešu valodā nav un nebūs!» stāsta Anda Roze. Nekas neesot mainījies arī pēc sūdzības Valsts valodas centram un veikala vadības sodīšanas ar 25 latu naudas sodu…

Arī pirkuma iespaidīgā summa — apmēram 30 000 eiro — negarantē, ka pircēja tiesības tiks ievērotas. A. Roze uzskata: šajā gadījumā noteicošā izrādījusies veikala «Auto Italia» attieksme pret klientiem.

Tam pretstatā A. Roze min autoveikalu «Auto Rīga», kur pārdevēju attieksme bijusi daudzkārt pretimnākošāka un auto lietošanas instrukcija latviešu valodā nodrošināta arī lietotam auto.

Veikalnieki stīvējas pretī

Ko par Valsts valodas likuma pārkāpumiem saka paši tirgotāji? Man diemžēl radās iespaids, ka veikaliem šobrīd nekas netraucē tādā pašā stilā darbu turpināt un ka pircēji, kuriem nepieciešama instrukcija latviešu valodā, tirgotāju ieskatā, ir neprašas un muļķi.

«Stockmann» nodaļas «Preces mājai» vadītājs Nils Josts atzina: trīs ceturtdaļas preču veikala nodaļa saņemot no Somijas un par instrukciju tulkošanu atbildīga esot iepirkumu daļa.

Dažkārt prece veikala plauktos patiesi nonākot bez instrukcijas latviešu valodā, piekrita N. Josts, bet tas, pēc viņa teiktā, notiekot «kāda darbinieka kļūdas dēļ». Sūdzības par to, ka precei trūkst instrukcijas latviešu valodā, veikals, pēc N. Josta teiktā, saņemot «reizi divos trijos mēnešos». Instrukcijas tiekot gādātas, veikalā uzglabātas elektroniskā formā… Taču aptuveni ik pēc pieciem mēnešiem veikals saņemot jaunu preču sūtījumu, un tad nu «mēdzot gadīties», ka kādai precei jāpasūta instrukcijas tulkojums. «Mani izbrīna tas, ka Valsts valodas centrs cenšas sodīt personu, kura atrodas tirdzniecības zālē, lai gan par instrukciju tulkošanu atbildīga iepirkumu daļa,» saka N. Josts. Iebilstu, ka tieši veikala nodaļas vadītājs taču ir atbildīgs par to, lai prece bez instrukcijas valsts valodā netiktu pārdota un nenonāktu tirdzniecības zālē. «Divdesmit piecu latu sods, kāds man tika piemērots, nemainīja uzņēmumā valdošo sistēmu instrukciju tulkošanā,» piebilst N. Josts. Savukārt «Mēbeļu nama» tirdzniecības organizācijas daļas priekšniece Jeļena Baklāne bija noskaņota daudz kareivīgāk: veikalā viss esot kārtībā! Pēc viņas teiktā, precēm no Polijas, ko veikals saņemot lielākos apjomos, instrukcijas tiekot tulkotas latviski. J. Baklāne stāsta, ka dažādi pārbaudītāji, kas apmeklējot «Mēbeļu namu», «reizēm ir pat pārsteigti, ka mums ir tik daudz tulkotu instrukciju». Veikals preču sūtījumus saņemot no Polijas, Itālijas, ASV, Rumānijas, Ķīnas, Indonēzijas, un «tur jau instrukcijas latviešu valodā neviens neraksta»! Ja instrukcija satur shematisku zīmējumu un to, kā salikt konkrēto mēbeli, «var tāpat saprast», tad, pēc viņas teiktā, instrukcija latviski netiekot tulkota. Taču, ja jau reiz ražotājs uzskatījis par nepieciešamu tekstu shēmai tomēr pievienot, tad kādēļ lai Latvijas pircējs iztiktu tikai ar shēmu? Kā pārliecinājos, pētot savas kolēģes Z. Briedes galu galā tomēr saņemto instrukciju latviešu valodā, tā satur būtiskas norādes. Piemēram, tieši kuras skapīša tapas jānoklāj ar līmi un kuras tapas atkal svarīgi ir «ievietot tā, lai 10 mm no garuma paliktu ārā, (..) citādi (..) var sabojāt fasādes sienu»! Un pavisam nopietni jau skan instrukcijā iekļautais brīdinājums: «Pretenzijas kvalitātei, kuras rodas nepareizas salikšanas rezultātā, nepieņem.»

Negribīgi J. Baklāne tomēr piekrita, ka «tas ir pārkāpums», ja precei instrukcija latviešu valodā netiek pievienota. Taču, viņas ieskatā, «kādas aizvainotas kundzītes stāstītajam», kura turklāt draudējusi sūdzēties «Latvijas Avīzei», ja nesaņemšot instrukcijas valsts valodā, nevajadzētu daudz ticēt…

Vai un ko var darīt Valsts valodas centra inspektori? Rītdienas «LA» numurā lasiet sarunu ar VVC kontroles daļas vadītāju Antonu Kursīti.