Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/16/9803879t1h4190.jpg)
Latvijas ārpolitikas veidotājiem neesot šaubu par okupācijas faktu, taču sekot Lietuvas piemēram un pieprasīt tās atzīšanu pie mums neviens neplāno.
Jautāts par to, ko situācijā, kad Lietuva atkārtoti ir paziņojusi, ka pieprasīs kompensāciju no Krievijas par padomju okupācijas nodarīto postu, darīs Latvijas Ārlietu ministrija, ministrijas runasvīrs Ivars Lasis sacīja, ka ar Ministru kabineta lēmumu 2005. gada augustā ir izveidota īpaša komisija, kuras uzdevums ir apzināt okupācijas laika nodarītos zaudējumus. Kad ziņojums būs gatavs, valdība ar to iepazīsies un attiecīgi rīkosies. Taču tas nebūšot ātrāk par 2009. gadu.
Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš (LPP/LC), vaicāts, kāda ir komisijas attieksme pret Lietuvas prezidenta Valda Adamkus teikto par to, ka Lietuva pieprasīs, lai Krievija atzīst padomju okupācijas faktu, sacīja, ka nekāda speciāli definēta viedokļa komisijai šajā jautājumā nav. Likumdevēji neesot nedz «par», nedz «pret» Lietuvas nostāju, bet «stāvot Latvijas pusē». Tas nozīmējot, ka jau Ministru prezidenta Aigara Kalvīša laikā esot sasaukta komisija, ka nodarbojoties ar okupācijas seku apzināšanu. Kad darba grupām būs gatavi slēdzieni, Ārlietu komisijai būs iemesls izdarīt secinājumus, ko darīt tālāk, sacīja Bērziņa kungs. Turklāt par pašu okupācijas faktu nevienam šaubu neesot.
«Jaunā laika» deputāte un Saeimas Ārlietu komisijas locekle Sandra Kalniete, gan paužot tikai personisko nostāju, uzsvēra, ka ir jautājumi, kuros Lietuva un Igaunija, bet jo īpaši Lietuva, allaž ir bijušas konsekventākas. Arī prezidents Valds Adamkus, atgādinot, ka Lietuva neatteiksies no prasības atzīt okupācijas faktu un panākt atlīdzību par okupācijas radītajiem zaudējumiem, ir rīkojies pareizi.
Kalnietesprāt, neatkarīgi no tā, vai valsts ir liela vai maza, tai ir jātiek galā ar savu pagātni. Taču Latvija pēdējā laikā izvairās no jebkā, kas varētu nepatikt Krievijai pat tad, ja tas ir pretēji Latvijas pašcieņai.
Savukārt Latvijas Universitātes profesore Žaneta Ozoliņa bilda, ka nozīme sadarboties ir tad, ja valstīm ir kopīga pozīcija un seko atbilstoši soļi. Ja Lietuvai ir sava pozīcija okupācijas atzīšanas jautājumos un tā grib iet savu ceļu, tad tas nenozīmē, ka Latvijai par katru cenu būtu jāseko. Taču, kā piebilda profesore, Latvijas ceļš šobrīd pavisam nav skaidrs. Kompensācijas par okupācijas nodarītajiem zaudējumiem ir Latvijas pašas, bet ne Lietuvas, Igaunijas vai Krievijas jautājums. Diemžēl pēdējā laikā šajā ziņā esot vairāk konjunktūras, bet ne reālas politiskās darbības.
Savu viedokli, kā vēsta ziņu aģentūras, paudis arī Valsts prezidents Valdis Zatlers. Komentējot Lietuvas plānus pieprasīt, lai Krievija atzīst padomju okupācijas faktu un atlīdzina tās nodarīto kaitējumu, viņš sacījis, ka ar Krieviju ir jāspēj runāt gan par «neērtiem jautājumiem», gan par tādiem, kuros abu pušu domas nesakrīt. Latvijā neviens nenoliedzot okupācijas faktu, un tās sekas ir jānovērtē. «Ja Lietuva to ir izdarījusi, tad ir kādas konsekvences, Latvija diemžēl to nav izdarījusi,» sacīja Zatlers.