Koalīcijas partijām nav iebildumu pret 51% «Lattelecom» daļu atstāšanu valstij

Godmanis partiju pārstāvjus pirmdien iepazīstinājis ar savu priekšlikumu un pret to neesot izskanējuši partiju iebildumi.

Rīt, 15.janvārī, valdība slēgtā sēdes daļā iepazīsies ar informatīvo ziņojumu par valsts kontrolē esošo SIA «Lattelekom» un SIA «Latvijas Mobilais telefons» (LMT) kapitāla daļu iespējamo pārdošanu.

Premjers Ivars Godmanis (LPP/LC) «Lattelecom» privatizācijas jautājumā rosinās ministrus izvērtēt 51% uzņēmuma kapitāla daļu saglabāšanu valsts īpašumā, pārējām akcijām piesaistot investorus.

«Lattelecom» strādā stabili, tā vērtība turpina pieaugt, uzņēmumā ir vietējais menedžments un šādos apstākļos valsts arī varētu akcijas saglabāt savā īpašumā, norādījis premjers.

Godmanis informēja, ka otram «Lattelecom» akcionāram - Skandināvijas koncernam «TeliaSonera» - tiks piedāvāts iegādāties valstij piederošās LMT kapitāla daļas.

Valstij piederošajām «Lattelecom» kapitāldaļām būs jābūt bez nekādiem apgrūtinājumiem un valsts tās varētu pārdot, ja būtu redzams, ka finanšu situācija pasliktinās vai uzņēmums nepilda nospraustos plānus, uzskata premjers.

Atlikušajām «Lattelecom» daļām varētu tikt piesaistīt investori ar nosacījumu, ka neviens nevienam nevarētu diktēt kādus nosacījumus.

Premjers uzsvēra, ka, īstenojot šādu privatizācijas variantu, tiktu strikti nodalīti telekomunikāciju tirgi un katram spēlētājam būtu savs īpašnieks.

Īstenojot šādu Godmaņa atbalstīto variantu, «Lattelecom» vadībai noteikti nāktos izstrādāt vairāku gadu darbības biznesa plānu, kura izpildes rezultātiem rūpīgi sekotu līdzi valdība.

LETA jau ziņoja, ka Godmanis «Lattelecom» privatizācijas jautājumu vēlas atrisināt valdības 100 pirmajās darbības dienās.

Latvijas valstij pieder 51% «Lattelecom» kapitāldaļu, bet «TeliaSonera» īpašumā ir 49% uzņēmuma. Valstij pieder arī 28% LMT kapitāla daļu, «TeliaSonera» - 49% daļu, bet «Lattelecom» - 23% LMT daļu.

Kā ziņots, Privatizācijas aģentūra ir sagatavojusi aktuālāko informāciju par «Lattelecom» privatizācijas procesa statusu, kurā atspoguļots tas, kā noritējušas sarunas gan ar privatizācijas pretendentiem, gan ar «TeliaSonera». Atkārtoti veikti «Lattelecom» un LMT novērtējums.

Ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK) uzskata, ka «Lattelecom» būtu jāprivatizē, taču būtu jāņem vērā visas juridiskās nianses. Gerhards skaidroja, ka privatizācijai jābūt tādai, lai «Lattelecom» un LMT darbības jomās tiktu veicināta konkurence, tiktu ievērotas valsts intereses, kā arī privatizētie uzņēmumi būtu konkurētspējīgi ārpus Latvijas. Tomēr privatizācijas procesā ir juridiskas nianses, un tam jābūt atbilstošam Latvijas likumdošanai.

Kā atgādināja Gerhards, «Lattelecom» privatizācijas process turpinās kopš 1993.gada, kad tika noslēgts jumta līgums ar «TeliaSonera». Kopš tā laika pagājuši 14 gadi, bijusi starptautiska tiesvedība starp kompānijas līdzīpašniekiem, veidota Saeimas izmeklēšanas komisija un bijuši citi nozīmīgi notikumi. Tāpēc patlaban būtu jāpieņem izsvērts lēmums.

Pagājušā gada 18.decembrī Aigara Kalvīša (TP) valdība nepagarināja 20.augustā starp Nilu Melngaili, Latvijas valsti un «TeliaSonera» noslēgto nodomu protokolu, kas paredzēja darījumu pabeigt līdz gada beigām un ieskaitīt naudu valsts budžetā.

2006.gadā «Lattelecom» peļņa bija 36,054 miljoni latu, kas ir par 11,2% vairāk nekā 2005.gadā, kad uzņēmums strādāja ar 32,418 latu peļņu. Kompānijas apgrozījums 2006.gadā sasniedza 128,767 miljonus latu, kas ir par 0,02% vairāk nekā 2005.gadā, kad uzņēmuma apgrozījums bija 128,738 miljoni latu.

Kopējais «Lattelecom» grupas apgrozījums 2006.gadā sasniedza 143,712 miljonus latu, kas ir par 7,7% vairāk nekā 2005.gadā, kad koncerna apgrozījums bija 133,382 miljoni latu. 2006.gadā «Lattelecom» grupas peļņa sasniedza 39,024 miljonus latu, kas ir par 12,8% lielāka nekā gadu iepriekš, kad grupa strādāja ar 34,650 miljonu latu peļņu.

«Lattelecom» grupā ietilpst SIA «Lattelecom», SIA «Citrus Solutions», SIA «Lattelecom Technology», SIA «Baltijas Datoru akadēmija», SIA «LSS» un SIA «Lattelecom BPO».