/nginx/o/2018/07/16/9807159t1hc3a0.jpg)
Mūsu acīm šodienas straujajā ritmā ir liela slodze, īpaši tām kaitē darbs pie datora monitora. Tāpat ietekmi atstāj mākslīgais apgaismojums, ko tumšajos mēnešos izmantojam īpaši daudz. Tagad acu «vecuma kaites» vērojamas jau gados jauniem cilvēkiem. Rūpējoties par redzi, jāuzņem vajadzīgie vitamīni, mikroelementi, kā arī jāatvēl laiks acu vingrinājumiem.
Acu slimību profilaksei galvenais ir vitamīni, kurus uzņemam ar uzturu. A vitamīna nepietiekamība izraisa asaru dziedzeru darbības traucējumus un pazemina acu aizsargspējas pret infekcijām. B1 vitamīns nepieciešams acs nervu audiem, B2 – redzes asumam, ja tā trūkst, acis ātri nogurst, jūtama dedzinoša sajūta acīs un plakstiņos. Rutīns jeb P vitamīns (citrusaugļos, rabarberos, mežrozītēs, pīlādžos) uzlabo asinsriti, veicina vielmaiņu, pasargā acis no piepūles. Tāpat redzei svarīgs ir B6, C vitamīns un kālijs, ko bagātīgi satur medus un ābolu etiķis.
Acu labsajūtas uzlabošanai aptiekās var nopirkt kompleksos vitamīnu preparātus ar minerālvielām, daudzi satur arī dažādu ārstniecības augu ekstraktus. Īpaši vērtīgas redzes profilaksei ir izlases ar melleņu un ārstnieciskā žibulīša ekstraktu un karotīnu. Melleņu ekstraktu šķidrā veidā un kapsulās var iegādāties arī atsevišķi. Mellenes veicina asins piegādi acīm, palīdz adaptēties gaismas intensitātes maiņām, pastiprina jutību pret gaismu, nostiprina acs tīkleni, uzlabo redzes asumu naktī un krēslas laikā. Ārstnieciskais žibulītis mazina acu kairinājumu un apsārtumu.
Strādājot darbu, kas prasa sasprindzināt redzi, acis periodiski jāatpūtina, izvēdinot arī telpu. Svarīga ir poza, kurā cilvēks sēž: kakla un plecu muskuļiem jābūt atslābinātiem, lai asinis varētu brīvi pieplūst galvai un redzes centriem smadzenēs. Laiku pa laikam jāizkustina plecu zona un galva. Tāpat jāveic treniņš, skatoties tuvumā un tālumā.
Labas redzes saglabāšanai nepieciešams vingrināt acu muskuļus: acis cieši aizmiedz, pēc tam plaši iepleš. To atkārto desmit reizes pēc kārtas. Vingrinājumu veic vairākas reizes dienā. Tāpat regulāri jāvingrina acs ābolu muskuļi: stāvot kājās ieliektiem ceļgaliem un nekustīgi taisni turot galvu, skatienu pievērš griestiem, tad grīdai, pēc tam cenšas paskatīties, cik vien tālu var – pa labi un pa kreisi.
Ja acis ir nogurušas, tad uz 10 – 15 minūtēm jāatguļas, nedaudz paceļot kājas, un uz sejas uzklāj aukstu kompresi, audumu samitrinot kumelīšu un diļļu novārījumā (ēdamkaroti drogu aplej ar glāzi karsta ūdens un ļauj ievilkties).
Redzes saglabāšanai var veikt profilakses kontrastprocedūras ar aukstām un karstām kompresēm. Izmanto divus frotē dvieļus: vienu iemērc siltā ūdenī, kam pievieno nedaudz ābolu etiķa, otru saslapina ledaini aukstā ūdenī, kam arī pielej ābolu etiķi. Siltajai kompresei jābūt ne pārāk karstai (lai būtu patīkama sajūta), dvieli, piespiestu acīm, tur divas minūtes. Pēc tam ne ilgāk kā minūti tur auksto kompresi. Vēl mitrai ādai ap acīm uzziež A vitamīnu saturošu treknu krēmu.
Lai tonizētu ādu, muskuļus un asinsvadus ap acīm, vismaz reizi dienā jāvelta uzmanība acīm. Pašmasāžu ap acīm veic, viegli pabungājot tur ar atslābinātu pirkstu nagu virspusēm (bet ne pirkstu galiem). To dara, izmantojot abu roku otro, trešo un ceturto pirkstu.
Sistemātiskai acu higiēnai no rītiem seju ieteicams mazgāt ar aukstu ūdeni, bet acu plakstiņus pēc tam noberzt ar ledus gabaliņiem. Mīkstinošu krēmu uzklāj vēl mitrai ādai, turklāt ar spiedošām kustībām.
Ja ap acīm ir pietūkums, noder pētersīļu krēms: augu lapas un kātus smalki sakapā, sajauc ar sviestu un ieziež mitru ādu acu apvidū.
Acu zonu nomierina un atsvaidzina dažādas maskas vai plānas kartupeļu šķēlītes (var izmantot arī salātu un kāpostu lapas). Uz plakstiņiem ieteicams likt maskas no olas baltuma un biezpiena vai sajauc tējkaroti kviešu miltu, tējkaroti rīvēta kartupeļa ar ēdamkaroti piena. Tāpat var paturēt siltas zāļu tējas (kumelīšu, salvijas, nātru) paciņas.