Nemīlīgajā ziemas laikā vīrusi un baciļi sarosījušies, tāpēc mūsu imūnsistēmai ir palielināta slodze. Kamēr vēl nav jādodas uz aptieku pēc nopietnākiem medikamentiem, veselību stiprinošus un arī ārstējošus līdzekļus var atrast starp pazīstamām dabas veltēm un pārtikas produktiem.
Lai izvairītos no gripas un saaukstēšanās slimībām, profilaksei ieteicams pastiprināti lietot augļus un ogas, īpaši vērtīgas ir Latvijas skābās ogas (smiltsērkšķi, dzērvenes), tāpat plūškoka augļi, pīlādži, sīpoli, ķiploki, puravi. To bioloģiskā vērtība visvairāk saglabājas svaigā vai saldētā veidā. Pastiprināti jādzer augu tējas, īpaši piparmētru, pelašķu, vērmeļu, kliņģerīšu, āboliņa, raudenes, ķimeņu, liepziedu, apiņu, vīgriežu un ehinācejas. Imūnās sistēmas stiprināšanai nepieciešamas arī polinepiesātinātās (omega-3 un omega-6) taukskābes, kas ir trekno jūras zivju taukos.
Pretvīrusu aktivitāte piemīt daudziem garšaugiem (rozmarīnam, koriandram, anīsam, bazilikam, ingveram, raudenei jeb oregano, krustnagliņām, čili pipariem), tāpēc gripas epidēmijas laikā tos būtu ieteicams pievienot ēdieniem. Tāpat uzturā regulāri jālieto ķiploki un sīpoli. Katram no mums ir savas iecienītās metodes vai tautas līdzekļi, uz kuriem organisms reaģē atsaucīgāk, lai stiprinātos un ātrāk atlabtu, ja gadījies saslimt.
Ajūrvēdas mācības pasniedzēja Sarmīte Brūvere šajā periodā iesaka pagatavot garšvielu pienu. To vāra trīs reizes — tiklīdz piens ceļas augšup, katliņu noņem, tad vēlreiz liek uz uguns, bet trešajā reizē uzkarsē, pieberot garšvielas, kuru maisījumu sagatavo atsevišķā trauciņā. Saber malto sauso ingveru, kanēli, kardamonu, vaniļu, muskatriekstu, kurkumu, var arī melnos piparus (maisījumu gatavojot, ieklausās savās vēlmēs — lai tas būtu patīkams). Lai pienu bagātinātu ar skābekli, to septiņas reizes pārlej no vienas krūzes otrā, turklāt lejot no liela augstuma — tad piens būs kā tikko slaukts un putojošs.
Pienu dzer ar Gī sviestu vai «Lazdonas piensaimnieka» kausēto sviestu, var pievienot arī medu. Sarmīte Brūvere atgādina, ka medu nevajag likt pie verdošas tējas, jo temperatūrā virs +60 grādiem visi vitamīni un bioloģiski aktīvās vielas tajā iet bojā. Vislabāk medu ar karotīti ēst atsevišķi.
Skolotāja Dina Sīle ziemas mēnešos iecienījusi dzert ingvera tēju; uz litru ūdens pierīvē 1–2 centimetrus svaigas ingvera saknes, uzvāra līdz pirmajam burbulim, ļauj nedaudz ievilkties un dzer kopā ar citrona šķēlīti, pielaizot medu.
Dace Podiņa, lietvedības sekretāre, stāsta, ka, sākoties gripas epidēmijas laikam, viņas organisms izjūtot izteiktu tieksmi pēc sālīta speķa. To viņa sagriež plānās šķēlītēs un lēnām nosūkā.
Veselības uzturēšanai ziemas laikā Dace bieži ēd arī biešu un ķiploku salātus (bietes uzlabo asins sastāvu un regulē vēdera izeju, kas šajā laikā nav mazsvarīgi).
Ja jūtamas pirmās slimīga noguruma pazīmes, nepieciešams izbrīvēt sviedrēšanās vakaru: silti sakurina dzīvokli un savāra stipru tēju (kādu no Artūra Tereško vai «Farma Balt» drogu maisījumiem, kuru sastāvā ir liepziedi, piparmētra vai melisa, pelašķi, kumelītes, izcili sviedrējoša ir «Pirts tēja»). Dzerot karstu tēju, laizot medu un vēl pievienojot pašiedvesmu, gultā kārtīgi izsvīst, un nākamajā dienā organisms atkal ir spirgts.
Ja sākušās iesnas, Astrīda Reitere, reklāmas speciāliste, praktizē šādu metodi: no ķiploku galviņas izņem vidiņu (kāta galu), aizdedzina to, tad nopūš un, kamēr gailē sarkana oglīte, garaiņus vairākkārt ieelpo caur degunu. Ķiploka kātiņu aizdedzina vairākkārt.
Klepus mazināšanai Dzintra Kokina, Statistikas pārvaldes intervētāja, liek kartupeļu kompreses (ja ir paaugstināta temperatūra, tad ar šādu procedūru labāk nogaidīt). Novāra divus kartupeļus ar visu mizu, pārgriež uz pusēm un liek krūšu rajonā uz muguras (var arī priekšā). Ādu iepriekš ieziež ar taukainu krēmu un izkausētu medu, uzklāj celofānu, pārlocītus frotē dvieļus (lai būtu četras kārtas), tad saliek četras karstās kartupeļu pusītes, pārklāj dvieli un silti sasedz. Šādi guļ, kamēr var izturēt karstumu (karstums no kartupeļiem ir liels, tāpēc uzmanīgi jāsargā no applaucēšanas, īpaši bērni).
Spēcīgs atklepojošs līdzeklis, protams, ir silts piens ar medu un sodu.
Pensionāre Valda Vilciņa pret klepu dzer rutku sulu: izdobj saknes viduci, iesmērē tur medu un pagaida, līdz sakrājas šķidrums. Pēc tam viduci pakāpeniski izdobj aizvien lielāku un atkārtoti iesmērē medu. Rutka sulu dzer vairākas reizes dienā.
Lai nesaslimtu vai ja jūtamas pirmās saguruma pazīmes, ik pēc pāris stundām ieēd pa ēdamkarotei dzērvenes ar medu (ņem vienādās attiecībās un ogas saspaida).
Pret aizsmakumu savukārt palīdz ripiņās sagriezti sīpoli, kas eļļā nedaudz apcepti un padzisuši sajaukti ar medu.
Velta Bidiņa par pirmo līdzekli pret saaukstēšanos un kakla sāpēm allaž atzinusi karstu kausētu sviestu: vienā ēdamkarotē liek gabaliņu sviesta un, turot virs gāzes liesmas, izkausē, tad verdošu pārlej otrā ēdamkarotē un tūdaļ ielej rīklē, atliecot galvu (jāuzmanās, lai neapplaucētos, taču nevajag arī pārāk dzesēt sviestu).
Vakaros pirms gulētiešanas ir laba šāda inhalācijas procedūra: novāra kartupeļus ar visu mizu, nokāš un, tos sausinot, elpo garaiņus (galvai pārsedz dvieli).
Arnis Rūmnieks, pārdevējs, cīņā pret saaukstēšanos izmanto savas vecmāmiņas praktizēto recepti. Ēdamkaroti alvejas sulas sajauc ar 100 g cūku tauku, 100 g sviesta un 100 g medus, var pievienot arī 50 g kakao, kas «zāles» padara garšīgākas. Šādu maisījumu pusstundu pirms maltītes ēd pa ēdamkarotei (bērniem pa tējkarotei), uzdzerot karstu pienu.
Efektīvs līdzeklis ir arī rīvēti mārrutki ar citrona sulu (uz pusglāzi saknes izspiež 2–3 citronus). Lieto divreiz dienā (no rīta un vakarā) pa tējkarotei. Pusstundu pēc tam neko neēd un nedzer.
Bērniem Arnis dod pa ēdamkarotei rīvētu ābolu, kurus vienādās attiecībās sajauc ar medu.
Tāpat no saslimšanas var pasargāties un palīdzēt organismam būt veselīgam, regulāri dzerot burkānu sulu. Arnis iesaka glāzei sulas pievienot 2–3 ēdamkarotes medus un pieliet nedaudz piena vai saldā krējuma, tad vitamīni labāk uzsūksies.