Izskatās, ka Satversmes aizsardzības birojs (SAB) neadekvāti skaļi paziņojis par iespējamiem kriminālprocesuāliem lēmumiem par Latvijas valsts amatpersonām, kuras pārdevušas valsts noslēpumu saturošu informāciju krievu spiegam Aleksandram Rogožinam.
Klusums spiegu lietā liek apšaubīt SAB pierādījumus
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Drošības policijā (DP) jau divas nedēļas atrodas SAB nosūtītie materiāli, bet tā vēl aizvien nav pieņēmusi lēmumu par kriminālprocesa ierosināšanu pret kādu amatpersonu par valsts noslēpumu saturošas informācijas nodošanu citas valsts specdienesta aģentam. Aizvadītajā nedēļā lēmums, neprecizējot, vai tas varētu būt par kriminālprocesa ierosināšanu vai par atteikšanos to ierosināt, no DP tika solīts no dienas uz dienu. Piektdien DP priekšnieka Jāņa Reinika palīdze Kristīne Apse-Krūmiņa «Neatkarīgajai» atzina, ka līdz lēmuma pieņemšanai vēl jāpārbauda papildu informācija.
Tikmēr Saeimas Nacionālās drošības komisijas (NDK) locekļi, kas aizvadītajā trešdienā apmeklēja SAB, aizvien atklātāk pauž to, ko iepriekš pieļāva tikai neoficiāli: SAB ir pārspīlējis un specdienestam nav skaļu pierādījumu pret Latvijas amatpersonām, kuras varētu apsūdzēt slepenas informācijas pārdošanā Krievijas diplomātam. «Dienesti ir veikuši savu darbu. Varbūt jautājums, kā tas tika pasniegts. Tika paziņots, ka bija sadarbojušās [Latvijas] amatpersonas. Jāteic, ka augsta ranga amatpersonas šeit nav iesaistītas, tās ir zemākā ranga amatpersonas, kas strādājušas Valsts policijā,» atzina NDK priekšsēdētājs Dzintars Jaundžeikars (LPP/LC).
Jau iepriekš kāds cits informēts politiķis «Neatkarīgajai» neoficiāli izteicās, ka SAB savus izmeklēšanas panākumus pārspīlējis un runa esot nevis par informācijas pārdošanu krievu spiegam, ko veikušas Latvijas amatpersonas, bet «pāris policistiem, kuri iedzēruši kopā ar krievu diplomātu». SAB pat no politiskās opozīcijas izpelnījies kritiku par netipiski atklāto veidu, kā izklāstītas pretizlūkošanas metodes. Tas ticis skaidrots ar SAB direktora Jāņa Kažociņa «neveiksmīgu sabiedrisko attiecību kampaņu», cenšoties jau pirms maijā gaidāmās pārvēlēšanas Saeimā nodrošināt sev otru piecu gadu termiņu amatā. J. Kažociņa izredzes «Neatkarīgajai» vairāki politiķi tieši saistījuši ar to, vai DP ierosinās kriminālprocesu spiegu lietā.