Psihologi daudz laika veltī savstarpējo attiecību rituālu izpētei. Skaidri definēti šādi: kopīga pamošanās; buča, kas sniegta, aizejot uz darbu, — kā solījums noteikti atgriezties; apskaušanās, satiekoties pēc darba; kopīga vakara maltīte; skūpsts vai bučiņa pirms naktsmiera.
Tikai desmit minūtes...
Visi šie rituāli, ja neņem vērā kopīgo maltīti, neaizņem vairāk laika kā desmit minūtes. Šo rituālu ievērošanas ziņā mīlošie un laimīgie pāri visi ir līdzīgi.
Dažreiz gan vienkāršie rituāli ir ļoti sasteigti, bet vakara maltīte vispār tiek pārvērsta par izskaidrošanās laiku. Par vienu no nelāgām attiecību problēmu iezīmēm tiek uzskatīta pierastu rituālu pazušana.
Elīna (34): «Nojautu, ka laikam šķiršos no sava mīļotā, kad no rītiem viņam kaut kādu iemeslu dēļ vairs nedevu ierasto buču. Mums vēl bija sekss un viss pārējais — sadzīve un kopējs īpašums, bet sāka parādīties šie pirmie caurumiņi. Kaut kā sāka gadīties, ka esmu pārāk aizņemta ar kaut ko citu, lai pievērstu uzmanību šiem sīkumiem. Tagad es saprotu, ka tieši tā izpaudās mūsu pakāpeniskā atsvešināšanās.»
Savukārt Dainis (45) atceras, ka jau labu laiku pirms attiecību izjukšanas viņš pārstājis uzreiz pēc pamošanās stāstīt sievai savus sapņus. Vienkārši piecēlies, iedevis buču un devies uz dušu, tad — virtuvi, lai uzvārītu rīta kafiju. Rīta saruna, pat tad, ja bijis lielisks sekss, tomēr izpalikusi.
Šķiroties zūd arī neskaitāmie rituāli, kas izdzīvoti kopā ar mīļoto.
Līgas (30) stāsts: «Pēc šķiršanās, kas gan bija manis pašas ierosināta, nespēju pagatavot vienu īpašu cepumu šķirni, kas sevišķi garšoja manam vīram. Patiesībā jau vairākus gadus neesmu tos taisījusi. Dumji, ja tā padomā ar vēsu prātu, bet... Droši vien arī nemaz nemēģināšu, jo viss, kas ir saistīts ar šiem cepumiem, man uzdzen skumjas. Kārumus gatavoju vīram, kad mums vēl bija laimīgie laiki.
Tāpat man liek saskumt arī tas, ja ieraugu ēnu, kas izveidojas, ja sveces gaisma krīt uz ziediem. It kā sīkumi, bet savulaik šīs nenozīmīgās lietas lika manai sirdij dziedāt. Vairs nekad ne ar vienu vīrieti negribētu sēdēt pie ugunskura, ja tas notiktu vēlā rudenī. Tas bija viens no mūsu, ar bijušo vīru, slepenajiem rituāliem — ēst ugunskurā ceptus kartupeļus ar majonēzi, sildīties pie liesmiņām un skatīties, cik ātri satumst rudens vakars. Tas man pārāk atgādinātu to, kādi bija tie jaukie mirkļi, kad vēl mēs ar vīru viens otru mīlējām.»
Līga ir pārliecināta, ka tad, kad būs kopā ar kādu mīļu vīrieti, noteikti radīsies arī citi rituāli, kas saskarsmi padarīs īpašu. Taču tie nekādā gadījumā nedrīkst atgādināt kaut ko no iepriekšējām attiecībām. Iepriekšējo attiecību rituāli, kamēr tās eksistēja, bija nozīmīgi un mīlestības pilni.