Lūzerisma akadēmija

Man vairākas reizes bijis tā, ka kāds puisis tā kā iepatīkas, tā kā sāk interesēt, tā kā šķiet gana interesants, gana izskatīgs, izrāda uzmanību man. Viss it kā notiek, gandrīz vai briest attiecības, un tad — bums! Izrādās — viņš ir lūzers.

Tad nu stāsts par trijiem puišiem, kas visi kā viens mani kādā brīdī interesēja, visus interesēju es un visiem par nožēlu bija viena diagnoze — lūzers. Šodien — pirmais stāsts.

Pirmais puisis

Viņš bija kāds vecāko kursu students, kurš kopā ar manu kursu kārtoja kādu parādu. Diezgan cītīgi apmeklēja lekcijas, seminārus un diezgan cītīgi blenza uz mani lekciju laikā un cītīgi interesējās par mani pusdienu pārtraukumos.

Dažas reizes viņš mani kaut kur aicināja aiziet, bet es, būdama uzticīga meitene, tolaik atteicos. Viņš turpināja aicināt un teikt, ka mēs jau tiksimies kā draugi (bet neaizmirstot piemetināt sarunas galā — cik ļoti es viņam patīku) un tikties ar kursabiedriem jau neesot nekas nosodāms.

Man šķiet, ka bieži ir tā: ja kāds tev ilgi pievērš uzmanību, agri vai vēlu tu to cilvēku ievēro un vientulīgos brīžos sāc par viņu aizdomāties. Tā notika ar mani. Sāku aizdomāties. Un sāku interesēties, tā teikt, ievākt par viņu informāciju. Informācija palīdzēja ātri tikt vaļā no apmātības. Lūzers. Tas nebija tikai viens parādiņš, ko viņš kārtoja kopā ar manu kursu.

To parādiņu viņš kārtoja jau vismaz septīto (!!!) reizi! Brīnos, ka viņu vēl nebija izmetuši laukā par galīgu akadēmisko nespēju. Liekot eksāmenu septīto reizi, viņš to atkal nenokārtoja. Es nokārtoju ar pirmo. Nezinu, vai nu viņš bija muļķis, vai vienkārši nespēja saņemties, bet man pazuda jebkāda vēlme noskaidrot, uz ko vēl viņš nav spējīgs saņemties un kādās vēl jomās var tikt uzskatīts par nespējnieku.

Manam vīrietim ir jābūt stiprākam par mani. Visās vīrišķīgajās jomās.

* * *

(Kādu citu reizi Viesautore pastāstīs vēl par dažiem puišiem lūzeriem.)