/nginx/o/2018/07/16/9821339t1ha90e.jpg)
Prāts nedrīkstot valdīt pār sirdi, sirdij ir jābūt visam pāri! Blabla… Ir viens gadījums, kad tas, ko saka prāts, nosaka visu. Nekāda sirds vairs neglābs. Un proti: ja izrādās — viņš ir lūzers.
Kad vīrietis ir — lūzers
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Šodien — stāsts par kādu puisi, kas mani kādā brīdī interesēja, viņu interesēju es, bet viņam, par nožēlu, bija viena diagnoze — lūzers.
Puisis numur divi*
Precīzāk — kungs, jo tajā vecumā viņš man bija kā kungs — bija vairākus gadus vecāks par mani. Protams, es tagad saprotu, ka viss, kas viņu interesēja, bija mana svaigā miesa, nevis, kā man šķita, savam laikam pārāk nobriedušais prāts, bet tas nu tā.
Moderni un dārgi ģērbtais kungs man stāstīja par savu labi atalgoto darbu, kas viņam bija dzīves jēga un hobijs, stāstīja par nākotnes plāniem (protams, kopā ar mani) un cītīgi pūderēja man smadzenes.
Mēs satikāmies vairākkārt, viņš veda mani uz kino un dāvināja rozes. Izbrīvēja man laiku dienas vidū un beidzot — reiz uzaicināja ciemos. Kā izrādījās, trīsdesmit gadu vecais kungs dzīvoja kopā ar vecmāmiņu, kura viņam mazgāja veļu (ar rokām!), gludināja to un arī taisīja ēst. Tīrīt viņa istabu viņa gan netīrīja.
Kungs izrādījās pilnīgi nespējīgs sakārtot vidi ap sevi (viņa istabā varēja pārvietoties pa šauru taciņu starp lūžņiem). Nodarboties ar seksu uz mazītiņas netīras gultas, kurai apkārt karājas vadi un zirnekļtīkli, man nebija nekādas vēlmes.
Tāpat arī kā nebija nekādas vēlmes viņu vēl kādreiz satikt.
* * *