Mīlestības objekta izvēle

Kādas ārējās pazīmes sievietēs vīriešus (un otrādi) pievelk? Kas pievērš cilvēka uzmanību vispirms?

Mīlestības objekta izvēlē svarīga loma ir sociālajam prestižam. Tas sevī ietver popularitāti, bagātību, varu. Nabadzīgajās valstīs galvenais kritērijs ir bagātība, bet bagātajās — popularitāte.

Prestižas markas automašīna, moderns mobilais telefons, labs apģērbs ir tā saucamās «skaistās dzīves» simboli, kuri liek sievietēm kā tauriņiem mesties uz liesmu. Bagātība tiešām vīrietim (arī sievietei) dod īpašu šarmu un spēku, kas piesaista sev. Bagāts cilvēks šķiet visvarens, jo spēj atļauties to, kas mazāk situētam nav iespējams.

Cilvēkam, kurš var nopirkt rožu buķeti, kā vērtība pārsniedz mēnešalgu, vai kurš var atļauties aizlidot atpūsties uz jebkuru pasaules malu, tiek piedēvētas gandrīz burvja iespējas. Un iemīlēties burvī, kurš izpilda visas tavas vēlēšanās, — tas ir tik skaisti! Tikai burvji reizēm nezin kāpēc ir ļauni...

Iemīlēšanos sekmē nejaušība. Ja sen nav izjusta mīlestība (vai vispār nekad), ja vajadzība pēc šīm jūtām sasniegusi maksimumu, jebkurš cilvēks, kurš nejauši nonāk izslāpušā mīlnieka redzeslokā, var kļūt par pašas kaislīgākas un neprātīgākās kaisles objektu.

Un tagad uzmanību! Tieši tāpēc bīstama (bet ne vienmēr) ir spēle «Iepazīšanās pēc avīžu sludinājumiem». Prakse rāda, ka sarakstīšanās bieži beidzas bēdīgi, jo sievietes parasti iemīlas nevis konkrētā cilvēkā, bet gan romantiskā veidolā, kuru speciālists mīlestības vēstuļu rakstīšanas mākslā meistarīgi rada. Satiekoties klātienē, nereti izrādās, ka vēstuļu elks nespēj sakarīgi sakombinēt pat divus teikumus.

Cilvēki bieži iemīlas otrā tad, ja tas ir līdzīgs tam ideālajam veidolam, kurš nostiprinājies mūsu iedomās. Šādām izvēlēm eksistē vairāki skaidrojumi. Viens no tādiem ir psihoanalītiskais. Pēc šīs koncepcijas, spēcīgāku ietekmi uz partnera izvēli atstāj pretējā dzimuma vecāku veidols, sevišķi, ja agrā bērnībā ar to ir bijušas siltas un draudzīgas attiecības.

Tāpēc vīrietis intuitīvi meklē sievieti, kura būtu līdzīga mātei jaunībā, bet sieviete — vīrieti, kurš atgādinātu tēvu. Pat jebkura cita cilvēka veidols (tuvs radinieks, skolotājs, kaimiņš, kinoaktieris vai mūzikas zvaigzne) var atstāt stipru iespaidu uz formējošos ideālu. Turpmākajā dzīves gaitā šis ideāls mainīsies un papildināsies, bet jaunībā jau cilvēks būs ticis skaidrībā ar savām simpātijām un antipātijām. Un, kad beidzot tāds kandidāts parādās redzes leņķī, cilvēks paziņo, ka nespēj bez viņa dzīvot, lai gan pirms tam pilnīgi normāli izticis bez šā cilvēka.

Šajā gadījumā cilvēks mīl nevis reālu cilvēku, kuram viņš saka «mans mīļais un vienīgais», bet gan uz viņu projicēto sava ideāla veidolu. Tādā veidā notiek īstenības izkropļošana: viss, kas atbilst ideālam, pastiprinās un iegūst īpašu nozīmību, bet viss, kas neatbilst, — tiek klusināts vai ignorēts. Un, kamēr turpināsies iemīlēšanās process, cilvēks pret savu mīlas objektu paliks kurls un akls.

Mīlestības rašanos sekmē cilvēka emocionālais stāvoklis. Lai mīlas asniņi labāk dīgtu, augsni vajag palaistīt ar emociju lietutiņu. Emocionālā uzbudinājuma laikā jūtas saasinās, un mēs uztveram otru cilvēku citādi nekā mierīgā noskaņojumā — spilgtāk, negaidītāk. Teiksim, ja sievietei pakaļ dzenas laupītājs (vai kāds cits nelietis) un viņu izglābj nezin kur trāpījies vīriešu kārtas bruņinieks, iemīlēšanās ir gandrīz garantēta.

Jo vairāk kāda cilvēka dzīves skatījums ir līdzīgs mūsējam, jo simpātiskāks mums šķiet šis cilvēks. Līdzība rada apmierinājuma izjūtu. Vienādi putni turas kopā. Tāpat arī cilvēki, kuriem ir līdzīga vērtību skala, kuriem patīk viena un tā pati mūzika, tas pats ēdiens utt. Un otrādi — ja otra cilvēka skatījums uz dzīvi atšķiras no jūsējā, visticamāk, viņš jūsos izraisīs nepatiku. 

Tātad partnera izvēle notiek pēc daudziem un dažādiem parametriem: darbavietas vai mācību tuvuma, pēc intelekta līmeņa saderības, vērtību orientācijas, apziņā nostiprinātā ideālā veidola, pat emocionālā stāvokļa utt. Taču tas notiek tik neapzināti, ka neviens skaidri nevar pateikt, kā īsti tas notiek.

Populārs pieņēmums ir, ka cilvēku pievelk kaut kādā veidā atšķirīgs partneris — tāds, kas varētu papildināt trūkstošās īpašības. Vairākkārtēji pētījumi tomēr pierādījuši, ka lielākai daļai dzīvesbiedru ir nosliece precēties ar sev līdzīgiem.

Paskatieties dabas grāmatā! Gudri putniņi ligzdu vij kopā. Tāpat kā bagāti putniņi, mazi putniņi, skaisti putniņi. Vai tad jūs kādreiz esat redzējuši, ka kovārnis ar zīlīti ligzdotu kopā?

Visdrīzāk mūs pievelk ārēji atšķirīgas personas, bet garīgajā ziņā mums ir nosliece meklēt dvēseles radiniekus un domubiedrus.

Uz augšu