Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/16/9826381t1hd1f0.jpg)
Krievu seksologs J. Rurikovs uzskata, ka pēc spējas mīlēt, visus cilvēkus var iedalīt trīs grupās: vāji mīlošie, stipri mīlošie un daudzmīļi.
Vienmīļi ir tādi stipri mīlošie, kuriem vai nu ir paveicies, vai nav paveicies mīlestībā. Pirmajā gadījumā cilvēkam ir palaimējies satikt savu vienīgo, ideālu; mīlestība izrādījusies abpusēja. Ja viņš ir flegmatiska rakstura, ar pazeminātu dzimumgribu, tad viņam līdz mūža galam būs pilnīgi pietiekami ar vienu sievieti, it sevišķi, ja tā viņu mīl.
Stipri mīlošie parasti ir melanholiķi, kuri pārdzīvojuši nelaimīgu mīlestību ar atbildes jūtu trūkumu no pretējā dzimuma. Šajā gadījumā reālās attiecības tiek aizvietotas ar romantisku iemīlēšanos kādā ideālā veidolā, kam parasti nav nekādas līdzības ar īsto mīlas objektu. To varētu uztvert kā jaunības mīlestības turpinājumu.
Cilvēks par daudzmīli var veidoties vairāku iemeslu dēļ:
– Nepilnvērtības komplekss — nerealizētas vēlmes pēc pašapliecināšanās, kas grūž dažus vīriešus vai sievietes veidot neskaitāmus mīlas sakarus.
– Ideāla meklējumi — sieviete vai vīrietis cenšas atrast cilvēku, kurš pilnībā atbilstu viņu radītajam iedomu tēlam. Drīz pēc iepazīšanās viņš viļas un metas atkal jaunos ideāla meklējumos.
– Sabiedrībā valdošie mīti par ilgstošo jaunību. Daži vīrieši uzskata, ka no intensīvas dzimumdzīves būs atkarīgs viņu mūža ilgums.
– Cilvēku, pārsvarā vīriešu, nespēja kādam ilgstoši pieķerties. Tādiem cilvēkiem ir vajadzīga nepārtraukta iespaidu maiņa, jo viņi kā tauriņi lido no viena pie otra, vākdami nektāru, bet neatgriezdamies atpakaļ pie zieda, kurā jau vienreiz bijuši. Pat precības tādu Donu Žuanu nemaina.
– Intīmfobi jeb cilvēki, kuri cenšas pēc iespējami vairākiem intīmajiem sakariem, tai pašā laikā izvairoties no dziļām un ilgstošām attiecībām. Sajūtot pirmās pieķeršanās pazīmes, tāds fobs sarauj attiecības ar tikko apjūsmoto mīlas objektu. Iespējams, tam pamatā ir bailes zaudēt kontroli pār savām jūtām, nonākt otra pakļautībā un pazaudēt savu Es. Parasti tādi fobi ir pārdzīvojuši nelaimīgu mīlestību.
Ir jāsaprot, ka tāpat kā mēs atšķiramies pēc acu krāsas, pirkstu nospiedumiem, tāpat atšķiras mūsu prasme mīlēt. Un diez vai intīmfobu izmainīt spēs pat ideāla sieviete.
Veiksmīgām attiecībām ar mīlestību vien nepietiek, vajadzīga arī raksturu sakritība un gatavība veikt dažādus pienākumus vienam pret otru.