Gudelei nekas vēl nav beidzies

Ziņošanu noliedz, tādai lomai pateicīga

Ka valdībā ir kāds SAB ziņotājs, intervijā «Neatkarīgajai» jau martā sacīja Tautas partijas vecbiedrs Gundars Bērziņš, norādot, ka SAB savervējis kādu Ministru kabineta (MK) locekli. «Tā pasaulē nav pieņemta prakse. Turklāt jāņem vērā, kā notiek vervēšana, — parasti cilvēku, kurš kaut ko sliktu izdarījis, pieķer un tad liek ziņot par iekšpolitiskiem procesiem viņa pārstāvētajā partijā un valdībā,» klāstīja ekspolitiķis. Jau toreiz neoficiāli tika runāts, ka G. Bērziņa minētā MK locekle varētu būt I. Gudele. Kā tagad atklājies — bijušajai ministrei tiešām bija skelets skapī. Taču apstiprinājumu tam, ka viņa vervēta, SAB un viņa pati noliegusi.

Latvijas Radio viņa atkārtoti atzina, ka nav nedz spiesta sadarboties ar SAB, nedz no koalīcijas puses spiesta teikt, ka to dara, kā tas izskanēja televīzijas raidījumā «Nekā personīga». Tomēr vienlaikus bijusī ministre noslēpumaini runā, kādēļ atkārtoti nolēmusi atkāpties, — šim jautājumam esot dziļākas saknes par vēlmi atklāt svinību finansēšanas avotu, taču nevarot to pierādīt.

Vervēt var jebkuru

Iespējamās ministru vervēšanas sakarā neko nesaka arī Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Dzintars Jaundžeikars. Vēl aprīļa sākumā intervijā «Neatkarīgajai» viņš teicās, ka viņa vadītajā komisijā varētu runāt par G. Bērziņa izteikumiem. Tagad Dz. Jaundžeikars atzīst, ka komisijā tādas lietas nav skatītas. «Jo īstenībā tā ir SAB funkcija, un viņi var visādus aģentus vervēt. Viņi var būt gan deputāti, gan citi. Jo tāds ir viņu darbs. Tikai jautājums, kā viņi to izpilda. Ja par to visi zina, tad acīmredzot gaužām vāji,» sacīja Dz. Jaundžeikars. Komisijā saistība ar SAB darbību aģentu vervēšanā varētu izvērtēt vienīgi tad, ja līdzīgi kā šobrīd KNAB atklātos, ka līdzekļi izsaimniekoti vai nav uzskaites, vai viņi saņēmuši naudu. Tad būtu liela kompleksa pārbaude, attiecīgās amatpersonas tiktu izjautātas komisijā, skaidroja politiķis.

Atbildība likuma priekšā

Ģenerālprokuratūrai gan vēl jāizvērtē jautājums par I. Gudeles iespējamo atbildību likuma priekšā. Jau pagājušajā piektdienā JL nosūtīja vēstuli prokuratūrai ar lūgumu izvērtēt noziedzīga nodarījuma pazīmes I. Gudeles rīcībā. Attiecīgi noziedzīgi nodarījumi varot tikt kvalificēti atbilstoši Krimināllikuma 179. pantam. Arī biedrība «Cita Latvija», atsaucoties uz šo pašu pantu, kā arī 318. pantu, prokuratūrā vērsās vakar; vēstule nosūtīta arī KNAB.

Ģenerālprokuratūras preses sekretārs Andrejs Vasks «Neatkarīgajai» atzina, atbilde uz JL iesniegumu varētu būt gaidāma šodien, bet biedrības iesniegums vakar lietvedībā vēl neesot bijis nonācis. Savukārt KNAB pārstāvis Andris Vitenburgs skaidroja, ka birojs vispirms gaidīs, kā rīkosies Ģenerālprokuratūra un vai, piemēram, nenosūtīs minētās vēstules pēc piekritības KNAB. Citādi varētu būt, ka lieta tiek ierosināta — ja līdz tam nonāktu — divās iestādēs vienlaikus, un tā neesot pieņemta prakse.

Saskaņā ar Krimināllikuma 179. pantu par svešas mantas prettiesisku iegūšanu vai izšķērdēšanu paredzētais sods ir brīvības atņemšana līdz pieciem gadiem, mantas konfiskācija, piespiedu darbs vai arī naudas sods. Savukārt, ja tas izdarīts personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās, brīvību var liegt no trim līdz astoņiem gadiem, ar vai bez mantas konfiskācijas.