Daudzkārtējie orgasmi — mīts vai patiesība?

Es esmu savu dabūjusi, un papildu pieskārieni man sagādā nepatīkamas sajūtas, līdz ar to pasākt kaut ko vēl nemaz negribas.

Vienu reizi tīri eksperimentāli panācu otru orgasmu, bet nebija viegli. Tomēr vairāki orgasmi stundas vai divu laikā man ir bijuši, un tādos brīžos šķiet, ka mans saprāts kaut kur pagaist, es sāku smieties un uzvesties diezgan neadekvāti.

Vai es kliedzu orgasma laikā? Nē, bet elsoju gan. Un to es iemācījos apzināti, jo negribējās katrreiz dzirdēt jautājumu «Tu beidzi vai ne?». Pēc manis uzreiz ir skaidrs, kad es beidzu, kaimiņus gan neinformēju, bet iesaistītā puse visu saprot, un tagad man elsošana šķiet kaut kas pilnīgi dabisks.

Esmu arī pamanījusi, ka manam mīļotajam ļoti patīk, ka es elsoju, un viņam nekādi papildu pūliņi nav vajadzīgi, lai beigtu. Pietiek viņam tikai dzirdēt un just, ka es jau esmu gatava, viņš uzreiz beidz.

Interesanti — vīriešiem tā ir cīņa par to, lai nebeigtu pārāk ātri, bet sievietēm — lai vispār beigtu vai vismaz lai beigtu ātrāk...

Man nepatīk pārāk ilgi nopūlēties, orgasms vai nu atnāk viegli, vai paliek nesasniedzams. Taču orgasmu es iemācījos sasniegt pati, izjūtot savu ķermeni, zinot, kas man patīk, un pasakot par to savam mīļotajam. Tomēr nevar apgalvot, ka sievietes ir pašas vainīgas orgasmu neesamībā, jo citi vīrieši vienkārši neklausās, bet vēl citus nemaz neinteresē otra puse.

Vēl nobeigumā — lai arī cik daudzi teiktu, ka jābauda pats process, jābauda ceļš līdz orgasmam, es tomēr baudu pašu orgasmu un nodarbojos ar seksu nevis procesa, bet orgasma dēļ. Man patīk!