Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/16/9834366t1he996.jpg)
Izlielītais Eiropas projekts par interneta pieejamības vairošanu laukos draud smagi izgāzties, atstājot ar robiem budžetos 36 Kurzemes pašvaldības. Krāpšanas vai nejaušas kļūdas dēļ līgumi ar uzņēmējiem par interneta punktu ierīkošanu Ventspilī un Ventspils rajonā noslēgti, neiepauzējot likumā noteikto 11 dienu pretenziju iesniegšanas termiņu, bet mēģinājums labot šo kļūdu ar atpakaļejošu datumu šobrīd izskatās pēc dokumentu viltošanas. Pastāv reāls risks, ka šie divi līgumi paraus līdzi arī visus pārējos un 36 pašvaldības varēs kost pirkstos.
Sakas novada domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons, no «Neatkarīgās» uzzinot, ka nauda kasē var atpakaļ neienākt, atzina: «Tad lai fīrers maksā — kurš to projektu taisīja.»
Fīreri ir Saldus rajona padomes jurists Rolands Vidžups, kas projektam «Publisko interneta pieejas punktu attīstība Kurzemē» piesaistīts kā individuālais komersants, un Kurzemes reģiona attīstības aģentūras vadītājs Jānis Jurģis, kas aplami sastādītos līgumus parakstīja. Ironiski, ka šis ir aģentūras pēdējais projekts, un pēc pabeigšanas savas pastāvēšanas lietderību tā arī nepierādījusī institūcija tiek likvidēta. Tātad pašvaldībām vairs nebūs, no kā atprasīt ieguldītos līdzekļus. Lauku internetizācija šai projektā izmaksājusi pāri par pusmiljonu latu, taču atbilstoši solītajam — visām pašvaldībām kopā būtu jāsamaksā vien nepilnus 67 tūkstošus. Katrā miestā atsevišķi iztērētā naudas summa svārstās no 5 līdz 6 tūkstošiem, līdz pāri desmitam. Taču mazā budžetā arī mazu iztrūkumu ir sarežģīti segt. Vārves pagasta padomes priekšsēdētājs Arturs Cīrulis neslēpj: «Būs grūti. Pašvaldībām visi šie projekti ir ar simtprocentīgu priekšapmaksu, un, ja notiek kāds misēklis, ar budžetu ir galīgā krahā.» Šobrīd nožēlu par iesaistīšanos Eiropas projektā vairo arī tas, ka, ierīkojot interneta punktu Zūru ciemā, vecajā melioratoru kantora ēkā veikts necils remonts, turklāt visi termiņi jau sen ir nokavēti. Datori stāv kastēs, bet telpa nav lietojama.
Pagastvecis priecājas, ka, būdams piesardzīgs, vismaz nepieteicās uz projekta papildfinansējumu. Aicinājumu triecientempā iztērēt vēl vairākus tūkstošus latu aģentūra piesūtījusi burtiski pirms dažām dienām.
Daudz bagātākajai Ventspils pašvaldībai 9000 iztērēto latu dēļ nekāds krahs nebūs, un arī Digitālā centra filiāle ar brīvi pieejamu internetu Pārventas iedzīvotājiem par sliktu nenāks. Tomēr, kā atzīst pilsētas vicemērs Jānis Vītoliņš, visas pašvaldības šai situācijā ir bez vainas vainīgās.
Vai naudu nesaņems tikai Ventspils un tās rajona miesti vai arī visi projekta dalībnieki, šobrīd atkarīgs no Centrālās finanšu un līgumu aģentūras, kas uzķēra aplamības papīros. Institūcija turpina izvērtēt projektā pieļauto pārkāpumu smagumu. «Ja izdevumi tiks atzīti par neattiecināmiem, Kurzemes reģiona attīstības aģentūra nesaņems veikto izdevumu atmaksu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma,» «Neatkarīgo» informē aģentūra. Starptautisko projektu nodaļas vadītāja Sarmīte Lucāne piebilst, ka ar šo projektu problēmas jau bijušas vairākus mēnešus.
Projekta virzītājs J. Jurģis taisnojas, ka visu sarežģījumu cēlonis un arī liktenīgā kļūda pieļauta pārlieku saspringto termiņu dēļ:
«Liekot roku uz sirds, varu teikt, ka tā nebija ļaunprātība, taču, kā saka ierēdņi — ja paraksties, tad nebrīnies.»