Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/16/9839661t1h5a6f.jpg)
Ir pāri, kuri gadiem ilgi dzīvo kopā un nevēlas reģistrēt savas attiecības, saukdami tās par civillaulību.
Dzimtsarakstu departamenta direktore Ārija Iklāva pretojas šādam formulējumam, jo civillaulība ir laulība, kas noslēgta civilstāvokļa aktu reģistrācijas nodaļā.
«Es nenosodu nevienu pāri, kas dzīvo kopā neprecējušies, bet pati uzskatu, ka attiecības jāpadara likumīgas, lai vēlāk nerastos sarežģījumi. Manuprāt, bērniem ir jādzimst reģistrētā laulībā. Šeit strādājot, esmu redzējusi tādus gadījumus, kad bērni pārmet vecākiem to, ka dzimuši ārlaulībā,» skaidro Ārija Iklāva.
Savukārt mācītājs Juris Rubenis, runājot par pāriem, kas uzsākuši kopdzīvi, bet vēl nav precējušies, saka: «Tajā brīdī, kad divi cilvēki nopietnos nolūkos sāk dzīvot kopā un viņiem ir visa veida attiecības, de facto ir notikusi laulība, un viņiem būtu jāsper pēdējais solis, lai sacītu jā Dieva priekšā.
Lielākās pārdomas manī raisa ne tik daudz tie gadījumi, kad pāri neprecējušies dzīvo kopā neilgu laiku, bet cilvēki, kuri desmit, piecpadsmit, divdesmit gadus turpina šādā veidā dzīvot, un viņiem ir bērni.
Tad kādreiz jādomā — kas tas par iemeslu, kāpēc šie cilvēki nav vēlējušies skaidri uzņemties atbildību un definēt savas attiecības?
Laulībā mēs piedzīvojam attiecību skaistumu, kad kā divi cilvēki varam dzīvot kopā divdesmit, trīsdesmit gadus, viens otru iepazīstot, saprotot arvien vairāk, iegūstot kopīgas dzīves pieredzi.
Ir ļoti skaisti, ja cilvēki ir kopīgi bijuši nelaimēs, pārvarējuši krīzes, viens otru atbalstījuši. No viena cilvēka, ar ko tu esi ilgi bijis kopā, ko pazīsti, tu vari piedzīvot ko pilnīgi citu, nekā no cilvēka, ko tikai vakar esi iepazinis. Man liekas, ka daudzi cilvēki arī šodien piedzīvo to lielo ilgo un stabilo attiecību skaistumu.»