Latvijā unikāli ir tas, ka sieviete pēc trīsdesmit it kā kļūst veca. Bet tās ir muļķības, kas slēpjas vīriešu un arī sieviešu galvā.
Kāpēc franču sievietes nenoveco
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Patiesībā sieviete šajā skaistajā vecumā ap trīsdesmit, četrdesmit ir pilnīgi pašpietiekama, ar dzīves pieredzi, līdz ar to spējīga vīrietim gan dot, gan arī no viņa prasīt. Un var jau būt, ka tieši tas biedē vīriešus, jo viņiem ir bail tikt vērtētiem un būt atbildīgiem.
Vecumā virs četrdesmit diskriminācija Latvijā ir pilnīgi visur. Šajā ziņā var pat apgalvot, ka mūsu sabiedrība ir perversa. Visur valda jaunības kults, ko diemžēl radījusi mūsu paaudze un tagad ar to netiek galā. Esmu piedzīvojusi grūtu periodu ap četrdesmit gadu vecumu, kad nebija darba. Sūtīju CV uz visām iespējamām vietām, bet nesaņēmu nevienu atbildi, jo darba devējus neinteresē, kā sieviete izskatās, ko viņa zina. Dzimšanas gads ir noteicošais, tas ir kā zīmogs.
Interesanti, ka Francijā jebkurā kafejnīcā jums pretī nāks šarmanta piecdesmitgadīga oficiante, bet mums visur ir jaunas meitenes. Francijā sievietes vispār nedala pēc vecuma. Jebkura sieviete ir sieviete, arī astoņdesmitgadīga kundzīte ir sieviete.
Diemžēl latviešu sieviete nemaz īsti nespēj tāda būt, jo viņa aizmirst par sevi — viņas būtība ir ziedošanās. Vispirms jāziedojas vīram, tad bērniem un tad mazbērniem. Un kad sieviete būs pati?
* * *
Šādu jautājumu uzdod franču valodas speciāliste un gide Baiba Apine, kuras ikdiena ir saistīta ar Francijas iedzīvotājiem — finansistiem, biroju darbiniekiem, vīndariem, zemkopjiem un mājsaimniecēm.
Tāpēc viņa pilnīgi pamatoti žurnāla «40 PLUS» jūlija/augusta numurā stāsta par kopīgo un atšķirīgo, kas ir starp francūžiem un latviešiem.