Krievijas parlaments pirmdien gatavojas apsvērt iespēju atzīt divu no Gruzijas atšķēlušos reģionu neatkarību.
Krievija gatavojas atzīt no Gruzijas atšķēlušos reģionus
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Maskavai, kas atbalstījusi Abhāzijas un Dienvidosetijas separātistus kopš šo reģionu atdalīšanās no Gruzijas deviņdesmito gadu sākumā, šī atzīšana nozīmētu pārkāpt slieksni.
Abas Krievijas parlamenta palātas pulcēsies ārkārtas sēdēs, lai izskatītu iesniegumus no Dienvidosetijas, kur Krievija iesūtījusi savu karaspēku, un Abhāzijas.
Abhāzija un Dienvidosetija ir starptautiski atzītas kā Gruzijas sastāvdaļas, un jebkāds mēģinājums pasludināt tās par neatkarīgām valstīm izraisīs Tbilisi sašutumu un padziļinās krīzi Krievijas un Rietumu attiecībās.
Abhāzijas parlaments oficiāli lūdza Maskavas atzīšanu pagājušajā nedēļā, bet Dienvidosetijas līderis Eduards Kokoiti nedēļas nogalē devās uz Maskavu, lai iesniegtu līdzīgu lūgumu.
Prezidents Dmitrijs Medvedevs pagājušajā nedēļā lika saprast, ka Maskava ir gatava izskatīt šādus lūgumus, un teica, ka Krievija «pieņems lēmumu, kas viennozīmīgi atbalsta šo abu Kaukāza tautu gribu».
«Es nevaru izslēgt, ka Valsts dome nevērsīsies pie valsts vadības ar lūgumu atzīt Abhāzijas neatkarību,» aģentūra «Interfax» citē Valsts domes spīkera vietnieka Oļega Morozova teikto.
Tomēr īsto lēmumu pieņems Kremlis nevis Krievijas paklausīgais parlaments.
Ja Maskava atzīs abus reģionus, nākošie soļi vairs nav tik skaidri, taču viena iespēja ir tieša aneksija saskaņā ar 2001.gadā pieņemto likumu, kas atļauj valstīm pievienoties Krievijai, ja tam piekrīt abas puses.
Dienvidosetijas ir īpaši aktīvi centusies pievienoties Krievijai, lai apvienotos ar Krievijas sastāvā esošo Ziemeļosetijas republiku, kur dzīvo tās pašas etniskās grupas osetīni.
Dienvidosetijas iepriekšējie mēģinājumi pievienoties Krievijai ir cietuši neveiksmi. 2004.gadā Krievijas Konstitucionālā tiesa nolēma, ka Dienvidosetiju nevar anektēt, ja Gruzija tam nepiekrīt.
Taču, ja Maskava atzīs abus reģionus, tos varēs anektēt, jo tie tiks uzskatīti par neatkarīgām valstīm, teica Maskavas universitātes konstitucionālo tiesību speciālists Surens Avakjans.
«Tiklīdz tiks atzīta Dienvidosetijas un Abhāzijas neatkarība, šīs teritorijas kā neatkarīgas valstīs varēs lūgt Krieviju uzņemt tās, ko pilnībā pieļauj Krievijas konstitūcija,» aģentūrai AFOP teica Avakjans.
Tomēr citi eksperti šaubās, vai Maskava riskēs liet eļļu uguni, anektējot tās.
«Izskatīsies ļoti nepieklājīgi, ja Krievija anektēs Dienvidosetiju un Abhāziju tūlīt pēc konflikta ar Gruziju,» teica ASV bāzētā fonda «Heritage Foundation» analītiķis Jevgeņijs Volks. «Krievija būs pilnīgi apmierināta, ja tās paliks pseidovalstis,» piebilda Volks, velkot paralēli ar Ziemeļkipru, kuru atzīst tikai Turcija.
«Visprātīgākais pašlaik būtu rīkoties tāpat kā Kosovā - atzīt viņu pašpasludinātās valdības un varbūt noteikt tām desmit gadu stabilizācijas periodu,» teica bijušais Valsts domes deputāts Georgijs Tihonovs.
Maskava kategoriski iebilst pret Gruzijas centieniem pievienoties NATO, un Tbilisi apsūdz Maskavu, ka tā izmanto konfliktus par abiem separātiskajiem reģioniem, lai izjauktu Gruzijas iespējas kļūt par NATO dalībvalsti.