Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/16/9857295t1h62e6.jpg)
Runājot par bērnistabām, interjera profesionāļi visbiežāk min faktus par mēbeļu ergonomiku un funkcionalitāti, par optimālu un ērtu plānojumu, kā arī par galvenajiem šādas telpas stūrakmeņiem- darba galdu un krēslu. Protams, nevar noliegt, ka bērnu un jauniešu istabās forma tik tiešām seko funkcijai, taču telpas kopējā atmosfēra un tonalitāte cilvēka ikdienu ietekmē tikpat spēcīgi kā piemērota vai nepiemērota mēbeļu izvēle.
Skolēna istabas interjera projektam noteikti jāsākas ar gaismas plānošanu. Ja iespējams bērna istabas atrašanās vietu izvēlēties vēl mājas būvniecības laikā vai pirms dzīvokļa iekārtošanas, jāpievērš pastiprināta uzmanība debess pusēm un telpas gaismas avotu (logi, stikla balkona durvis) novietojumam pret tām. Vienmēr ieteicams maksimāli izmantot iespējamo dienasgaismu, tāpēc svarīgi jau sākotnēji noskaidrot, kurā no diennakts posmiem bērns visvairāk uzturēsies savā telpā. Vairums skolēnu no rītiem ceļas agri, bet mājas darbus pilda pēcpusdienā; austrumu puses logi būs laba izvēle, ja bērnam agrā celšanās sagādā grūtības, savukārt dienvidrietumi būs piemēroti tiem, kuri lielāko dienas daļu pavada savā istabā. Darba galdu vēlams novietot loga tuvumā tā, lai gaisma uz darba vietu kristu no kreisās puses (vai no labās puses - kreiļiem).
Tomēr, pat ja ievērosim pareizu darba virsmas novietojumu, jārēķinās ar īsajām iespējamās dienasgaismas stundām ziemas laikā, tāpēc jau laikus jāplāno atbisltošās elektroinstalācijas.
Mākslīgā apgaismojuma plānošanā ieteiktu pieaicināt interjera dizaineru, kurš, balstoties uz iepriekš izvēlēto mēbeļu izvietojumu, izveidotu arī elektrības projektu. Bērnu istabās jāizvairās no standarta apgaismojuma risinājuma - vienas centrālās lampas telpas griestos. Šāda gaisma vizuāli sašaurina telpu, jo neizgaismo stūrus, turklāt iegūtā gaisma ir pārāk blāva, lai ar to pietiktu augoša bērna vajadzībām. Agrā vecumā un pirmajos skolas gados pēc iespējas jāpevērš uzmanība pareizam apgasimojuma veidam, gaismas krišanas lenķim un pat spuldzes veidam. Labs risinājums skolēna telpai būtu griestos pa perimetru iebūvētas halogēnās spuldzes, kuras papildinātas ar dekoratīvu centrālo lampu. Pie darba galda jāparedz atsevišķs apgaismojums. Tik populārās galda lampas, kurās ir halogēnā spuldze ar izteiktu gaismas staru krišanas virzienu,nelabvēlīgi ietekmē bērna redzi. Proti, tā veido ļoti tumšas un izteiktas ēnas un kontrastus, pie tam izgaismo tikai konkrētu vietu uz galda, pārējo atstājot puskrēslā; līdz ar to bērna acīm ir visu laiku jāpielāgojas te tumšajām, te - izgaismotajām virsmām, kas var ļoti nogurdināt acis. Labāks risinājums būtu augstāka galda lampa, kurā izmantota garāka dienasgaismas spuldze, tomēr ar siltu gaismu - tā radīs izkliedētāku apgaismojumu un labvēlīgāku darba vidi. Lai skolēna istabā izdalītu kādas konkrētas zonas - darba, rotaļu un atpūtas, vislabākais variants ir izmantot stabilas stāvlampas, kuras vajadzības gadījumā var pārvietot uz cituvietu telpā. Līdz ar to nebūs katru reizi jāveic vērienīgs elektroinstalāciju remonts un bērns varēs pēc patikas mainīt savas istabas izkārtojumu. Šī paša iemesla dēļ jau sākotnēji jāparedz pietiekami daudz elektrības rozešu, lai vēlāk nebūtu jāpinas pagarinātāju vadu jūkļos.
Krāsa telpā seko gaismai, jo tieši gaisma ir tā, kas rada iespēju redzēt konkrēto krāsoni. No izvēlētās spuldzes kvalitātes un tipa būs atkarīga ne tikai noskaņa telpā, bet arī toņu precizitāte; tāpēc, iegādājoties lampas gaismas ķermeņiem, būtu vērts pieaicināt speciālistu, kurš ieteiktu labāko risinājumu.
Runājot precīzāk par toņu izvēli - šis istabas izveides posms ir visindividuālākais. Krāsu ietekme uz bērnu ir atkarīga no viņa temperamenta un paša gaumes. Ja dienasgaismas daudzums telpā ir pietiekams, kā arī ir padomāts par attiecīgu mākslīgo apgaismojumu, krāsu var izvēlēties gandrīz jebkuru, pie tam ļoti svarīgi šai procesā iesaistīt pašu bērnu, jo tieši viņš būs tas, kuram šai telpā būs jāuzturas. Nereti vecāki, uztraucoties par bērna labsajūtu, izvēlas istabas sienām neuzkrītoši siltus toņus, nespējot saprast, kas būtu labākais risinājums. HOleriķiem un sangviniķiem, sabiedriskiem un aktīviem bērniem,kuriem grūtāk koncentrēties darabm, piemērotāki būtu vēsie toņi (zils, zaļš, zili violets), kuri nomierinātu un paaugstinātu koncentrēšanās spējas. Savukārt melankholiķiem un flegmatiķiem, kuri jau tā ir mierīgi, derētu košākas un aktīvākas krāsas, kas viņus «sapurinātu» darbam un radītu interesi.
Bērna dzīves telpas radīšana ir ļoti atbildīgs process, to nevajag sasteigt. Jāatceras arī, ka skolēnam ik pa laikam viņa istabā ir nepieciešamas pārmaiņas - mēbeļu izvietojums, jaunas tapetes, cits grīdas segums. Līdz ar to iesaku izvēlēties transformējamas moduļu mēbeles, lētākus sienu segumus un lampu abažūrus; tikai - uz grīdas segumiem un kvalitatīvām spuldzēm gan nevajag taupīt- var nākties vēlāk pārmaksāt.