VDAA direktors vērtēs vēlēšanu sistēmas nodrošināšanas darbu

Liopa aģentūrai LETA sacīja, ka VDAA jau iepriekš ir iekšēji veikusi dažādus izvērtējumus, kā arī vērtēs vēlēšanu nodrošināšanas procesam, kas sācies vēl pirms viņš stāšanās VDAA vadībā.

Video: Kā partijas sagaida vēlēšanu nakti 

Liopa sacīja, ka vēlēšanu sistēma ir divus gadus veidota platforma, kurai jāpārdomā gan infrastruktūra, gan sistēmas arhitektūra un "bišķīt jāpilnveido uz Saeimas vēlēšanām", lai process būtu ātrāks un efektīvāks.

"Ir nianses, kas ir jāuzlabo, un ko auditā izcelsim ārā un uzlabosim uz Saeimas vēlēšanām," sacīja Liopa.

Liopa norādīja, ka problēmas, ar ko saskārušies vēlēšanu iecirkņi, saistītas ar vēlēšanu zīmju skenēšanas funkcionalitātes rindu plūsmu.

"Bijām sākuši savu plānu, kā mēs to laižam, kur ir lielāki iecirkņi un kur mazāki, bet tas process bija pārāk ilgs - vajadzēja stāvēt rindā," sacīja Liopa.

Viņš norādīja, ka ātrums un efektivitāte ir svarīgāki par digitālu procesu izpildi, tāpēc kopā ar Centrālo vēlēšanu komisiju (CVK) pieņemts lēmums balsu skaitīšanu veikt manuāli.

Vaicāts, vai tehniskās problēmas nebija iespējams fiksēt un atrisināt jau iepriekš, Liopa sacīja, ka dzīvē situācija atšķiras no testa vides, tostarp dzīvē esot lietotāju papildu darbības, ko testa vidē nevar identificēt.

"Process, kas tika notestēts, kur 2,8 stundās bija paredzēts skenēt 600 000 zīmes, dzīvē kļuva lēnāks, jo ir bijušas papildu darbības vēlēšanu informācijas sistēmā, kas šo procesu palēnināja," norādīja Liopa.

Attiecīgi VDAA veidojusi rindu skenēšanai, bet gaidīšana rindā bijusi pārāk ilga, lai to tā varētu atstāt, tāpēc pieņemts lēmums balsu skaitīšanai ar rokām.

Jau ziņots, ka naktī uz svētdienu pieņemts lēmums par manuālu balsu skaitīšanu visā Latvijā, aģentūrai LETA pastāstīja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) pārstāvis Andrejs Vaivars.

Kā paskaidroja Vaivars, šāds lēmums pieņemts, jo automātiskā balsu skaitīšanas sistēma ir izrādījusies pārāk gausa.

Rīgas vēlēšanu komisijas vadītājs Māris Zviedris aģentūrai LETA sacīja, ka atsevišķi vēlēšanu iecirkņi līdz šim lēmumam bija pārtraukuši darbu, jo vairāk nekā divas stundas bija jāgaida "bezjēdzīgā rindā".

"Uzsāksim garu, bet vismaz procesu. Grūti, smagi, bet vismaz darbosimies," sacīja Zviedris.

Par vēlēšanu sistēmas nodrošināšanu atbild Valsts digitālās attīstības aģentūras (VDAA).

Kā novēroja aģentūra LETA, sociālo mediju lietotāji, sākoties pašvaldību vēlēšanu balsu skaitīšanas procedūrai, pamanījuši traucējumus CVK mājaslapā, kas nedod iespēju ieraudzīt balsu skaitīšanas procesa aktualitātes.

Aģentūra LETA novēroja, ka CVK mājaslapa regulāri saskaras ar problēmām, kā arī dati tajā tiek atspoguļoti nekorekti - mājaslapā uzrādās nepareizs vēlēšanu iecirkņu skaits.

CVK visu šo nedēļu saņem kritiku par vēlēšanu procesa organizēšanu un tajā konstatētajām nepilnībām.

LETA jau vēstīja, ka šajās pašvaldību vēlēšanās, ņemot vērā arī tos iedzīvotājus, kuri nobalsoja iepriekšējā balsošanā, vēlētāju aktivitāte sasniegusi 47,01% no balsstiesīgajiem vēlētājiem, liecina CVK apkopotie jaunākie dati, kas gan vēl nav par visiem iecirkņiem.

Tostarp sestdien no plkst.8 līdz 20 nobalsojuši 30,89% balsstiesīgo iedzīvotāju.

Lielākā aktivitāte bijusi Rīgā, kur kopumā nobalsojuši 52,34% balsstiesīgo iedzīvotāju.

Galvaspilsētai seko Vidzeme, kur nobalsojuši kopumā 48,09% balsstiesīgo iedzīvotāju, Zemgale ar 43,56%, Kurzeme ar 42,28% un Latgale, kur nobalsojuši kopumā 41,25% balsstiesīgo iedzīvotāju.

Piecās iepriekšējās balsošanas dienās Latvijas pašvaldību vēlēšanās nobalsoja 16,11% balsstiesīgo iedzīvotāju.

Jau vēstīts, ka iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās, kas notika 2021.gada jūnijā, vēlēšanas nebija Rīgā, kur dome bija ievēlēta ārkārtas vēlēšanās gadu iepriekš, kā arī Rēzeknes novadā un Varakļānu novadā, kur vēlēšanas tika apturētas pēc Satversmes tiesas sprieduma, un tās notika vēlāk - 2021.gada septembrī. Šobrīd Varakļānu novads ir iekļauts Madonas novadā un attiecīgi ir Vidzemes vēlēšanu apgabalā, kamēr iepriekš tas bija Latgales vēlēšanu apgabalā.

Kopumā šajās pašvaldību vēlēšanās varēja piedalīties 1 377 183 Latvijas iedzīvotāji.

Nobalsot iedzīvotāji šogad varēja kopumā 948 iecirkņos visā Latvijā.

Vēlēšanās sestdien varēja balsot no plkst.8 līdz 20.

Šogad, atšķirībā no iepriekšējo gadu pašvaldību vēlēšanām, vēlēt bija iespējams jebkurā savas pašvaldības iecirknī.