«Pilsoniskās savienības» (PS) līderi Sandra Kalniete un Ģirts Valdis Kristovskis sola spert radikālus soļus, ja Saeimā tiks pieņemts [s:20393] Kalniete gatava atteikties no sev piešķirtiem augstiem valsts apbalvojumiem, bet Kristovskis, kas pats balsojis par Latvijas neatkarību, uzsver: ja likums tiks pieņemts, PS sniegs pieteikumu Satversmes tiesā.
Kā informēja PS, LZAP priekšsēdētāja sagatavotais likumprojekts nav rūpes par citiem cilvēkiem un šī amnestija nav sabiedrības interesēs. Tas ir vēl viens mēģinājums no iespējamā bargā soda glābt smagos noziegumos apsūdzēto Ventspils mēru Aivaru Lembergu un, iespējams, glābt no galīgas atmaskošanas tos, kas izmantojuši Lemberga naudu, lai nostiprinātos Latvijas politikā vai gūtu citu ietekmi.
Grīnberga izstrādātajā likumprojektā paredzēts, ka amnestija tiktu piemērota politiski represētām personām, kuras jebkurā laika periodā līdz 1991. gada 31. augustam Latvijas Tautas frontē (LTF) ieņēma vēlētus amatus, Augstākās padomes deputātiem, kuri balsoja par Latvijas Republikas Neatkarības deklarāciju, Triju Zvaigžņu ordeņa, Viestura ordeņa un Atzinības krusta komandieriem un lielvirsniekiem.
«Tie ir viegli saskaitāmi cilvēki, un nav grūti iedomāties, kuriem šāda amnestija lieti noderētu,» uzskata Kalniete un Kristovskis.
PS valdes priekšsēdētāja Kalniete pati ir politiski represēta persona, viņa kā LTF dibinātāja un persona, kas veicinājusi neatkarīgas Latvijas atjaunošanu, saņēmusi divus augstus valsts apbalvojumus. Kalniete ir Triju Zvaigžņu ordeņa komandiere (1995) un Atzinības krusta lielkrusta komandiere (2005).
«Ja šis likumprojekts tiks apstiprināts, es nolikšu savus apbalvojumus prezidentam uz galda, lai viņš tos ņem atpakaļ. Cilvēkam, kurš saņēmis augstu valsts apbalvojumu, ne tikai ar savu pagātni, bet arī ar visu savu turpmāko dzīvi un rīcību ir jāattaisno saņemtais gods. Apbalvojums, labs darbs vai balsojums nekalpo par grēku atlaišanas aktu uz mūžu. Latvijā ikvienam jāzina, ka Triju Zvaigžņu ordenis ir morāla rakstura balva, kuras piešķiršana nerada apbalvotajai personai nekādas priekšrocības. Tas ierakstīts ordeņa piešķiršanas pamatprincipos,» saka Kalniete.
Savukārt Kristovskis uzskata, ka šāds Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētāja un jurista ierosinājums ir cinisks. «Tas ir klajš apvainojums visām politiski represētajām personām, visiem tiem, kas cīnījās un balsoja par mūsu valsts neatkarību. Tas ir absolūti prettiesiski, ja šāda amnestija tiktu attiecināta uz cilvēkiem, kuri vēlāk nodarbojušies ar valsts nozagšanu.»
Kristovskis pats ir balsojis par Latvijas neatkarību 1991. gada 4. maijā. Par neatkarību balsojusi arī PS Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Anna Seile un viņas vietniece Ilma Čepāne.
Likumprojekta pieņemšanas gadījumā PS to apstrīdēs Satversmes tiesā, jo tas ir pretrunā ar Satversmes 1. pantu, kas nosaka, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika. Tātad arī tiesiska valsts. Šis likumprojekts pēc būtības grauj tiesiskuma principus.
