Kā kariem gatavojas Miervalda Jenča Siguldas koris?

Pavērojot Siguldas kora mēģinājuma gaitu, varēja manīt, ka visi aktīvi iesaistās priekšnesuma tapšanā, izsakot savu viedokli, izdziedot idejas un izdejojot kustības. Koris cenšas izdarīt visu, ko spēj. Horeogrāfija mainās ik sekundi, jo domas, kas ienāk prātā, vienmēr tiek izmēģinātas, nedaudz korekcijas un gala rezultāts, kā jau paši redzat, vienmēr ir izcils!

Stress un satraukums ir jūtams un redzams ikviena korista sejā, bet brīdī, kad jāsāk dziedāt, notiek neiedomājamais – viņi visi kopā vienojas spēcīgā dziedājumā, kur vairs nav ne miņas no satraukuma, jo siguldieši ar sirdi ir dziesmā.

Dalībniekiem nemaz nebija nepieciešams jautāt par tikšanu galā ar «lampu drudzi», jo koris dziedot domā tikai par dziesmu, visi koristi to izdzīvo.

Siguldas koris ir apbrīnojams, viņi tiešām mīl viens otru un skatītājus, lai tur vai kas. Mēģinājumā ļoti bieži dzirdams vārds – skatītāji, ka koris strādā tieši dēļ skatītājiem, ne dēļ atzīmēm. Koristi augstu novērtē ģimenes, skolotāju, draugu, paziņu un pārējo līdzjutēju atbalstu. Sirsnīgie vārdi, novēlējumi un apsveikumi pirms un arī pēc katras uzstāšanas koristiem nozīmē ļoti daudz, tas arī koristus virza cīnīties tālāk, darīt visu iespējamo un neiespējamo, lai skatītājiem būtu patīkami klausīties un skatīties.

Miervaldis Jenčs dzīvo līdz ar kori, mierīgs un stabils viņš iemāca arī koristiem tādiem būt. Arī kormeistars Jānis Baltiņš strādā ar koristiem ar visu sirdi, dzīvojot kopā ar viņiem un jūtot līdzi gan mēģinājumos, gan arī tiešraidē. Abas šīs izcilās personības ir iemācījušas koristus izlikt sevi visu uz skatuves, būt dabiskiem un atbrīvoties.