Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/16/9872237t1h3dea.jpg)
Ir daudz komponentu, kas veido veiksmīgu komunikāciju, ne velti par to sarakstīts simtiem grāmatu. Attiecības, saruna, spēja sajust, klausīties un arī sadzirdēt otru cilvēku ir labas komunikācijas pamatā.
Stāsti aizrauj
Lielisks veids, kā nodibināt attiecības ar kolēģiem un ieinteresēt cilvēkus, ir stāstīt stāstus. Ne jau tādus, kurus izdod grāmatās un sauc par daiļliteratūru. Nē! Stāstus no dzīves. Vislabāk no savas dzīves.
Stāsti ir visiedarbīgākie, jo tie vēsta par personu, kas tos stāsta, turklāt tie palīdz uztver un atcerēties informāciju, kura, iespējams, nemaz nav tik aizraujoša un interesanta. Kāpēc ir labi izmantot stāstus sarunās un prezentācijās?
• Tas ir brīnišķīgs veids, kā ilustrēt ideju, kuru mēģini izstāstīt kolēģiem.
• Stāstniecība lielākoties tiek izmantota visās kultūrās, tātad tu varēsi saprasties arī ar citu tautību pārstāvjiem.
• Stāsti paliek atmiņā.
• Stāsti kalpo par pamudinājumu pārdomāt savu rīcību.
• Stāsti ir labs veids, kā izveidot atgriezenisko saiti.
Interesei piemīt burvju spēks
Jebkuru cilvēku atbrīvo un atklātāku padara tas, ja viņš redz, ka sarunu biedrs ir ieinteresēts, klausās ar aizrautību un ir patiess.
Protams, ir cilvēki, kuri meistarīgi prot tēlot ieinteresētību, bet ilgstoši to darīt ir neiespējami. Agri vai vēlu nāks gaismā tas, ka neesi ieinteresēta cilvēkā, ar kuru sarunājies, vai tēmā, par kuru viņš runā. Savukārt dabīgajai interesei piemīt gluži vai burvju spēks. Kad esam patiesi ieinteresēti otra teiktajā, neapzināti sūtām neverbālus signālus. Tos uztverot, runātājs domā, ka esi apburta ar viņa teikto.
(Fragments no raksta. Visu lasiet žurnālā «Una»!)