Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/16/9875100t1heaa8.jpg)
Latvijā labāk nekā vidēji Eiropā
Ekonomisti mēdz teikt, ka bezdarbs līdz 5% ir veselīgs dzinulis valsts attīstībai. Šādi paskatoties uz Latvijas situāciju, vēl gluži nav pamata pasludināt «sarkano kodu», taču piesardzību rada tas, ka bezdarbam ir tendence pieaugt. Pēc Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) datiem, Latvijā 5,6% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju ir oficiāli reģistrēti bezdarbnieki, un tas ir par 0,3% vairāk nekā augustā.
Savukārt pēc «Eurostat» datiem, kas ļauj salīdzināt Eiropas Savienības (ES) valstu rādītājus, septembrī Latvijā bez darba bija 6,7% jeb 84 tūkstoši iedzīvotāju. (Atšķirības pastāv, jo abi statistikas mērītāji izmanto dažādas metodes. Vienkāršoti sakot, NVA dati ir reģistrētie bezdarbnieki pret ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, bet «Eurostat» izmanto metodes, kas ļauj aptvert arī nereģistrējušos bezdarbniekus.)
Pagaidām — iepriekšējo datu kontekstā — bezdarba līmenis Latvijai nav nekas ārkārtējs un pat nedaudz zemāks nekā vidēji ES, kur tas pakāpies līdz 7%. Līdz ar to Latvijā starp 27 dalībvalstīm ir astotais augstākais bezdarba līmenis. Tāds pats līmenis bijis arī februārī, tad tas krities, bet kopš maija konstanti pieaudzis līdz pašreizējai situācijai.
Skatoties nākotnē, optimismam nav pamata. Taupības režīms un štata vietu apcirpšana solās skart teju visas valsts iestādes. Jau ziņots, ka no amata tiks atbrīvoti aptuveni 200 policistu, kas nespēs konkurēt ar savu izglītību un valsts valodas zināšanām, veselības aprūpē darbinieku skaits tiks samazināts par 300, un tie ir tikai daži piemēri.
Arī privātais sektors spiests domāt, kā ietaupīt, arī uz darbinieku rēķina. Starptautiskās konsultāciju kompānijas «Talentor Latvia» rīkotajā forumā «Personāla vadība ekonomikas lejupslīdes apstākļos» tika veikta aptauja par uzņēmumu tuvākajiem nākotnes plāniem attiecībā uz darbaspēku. Iegūtie rezultāti, kurus apkopoja no aptuveni simt Baltijas un Ziemeļvalstu personālvadības ekspertu atbildēm, iezīmēja visai maz pārsteidzošas tendences darbaspēka tirgū. Algu iesaldēšana, darbinieku skaita optimizēšana, jaunu vakanču deficīts, kā arī izdevumu samazināšana darbinieku korporatīvajiem pasākumiem un apmācībai ir pasākumi, ar kuriem ieplānots taupīt. Attiecībā uz darbinieku skaita izmaiņām uzņēmumā 61,1% aptaujāto minēja, ka darbinieku skaitu būtiski neplāno samazināt, 25% darbinieku skaitu nākamajā gadā samazinās, bet 13,9% — palielinās.
«Zem lupas» tiks likts katra darbinieka ieguldījums uzņēmumā. «Talentor Latvia» direktore Katrīna Ošleja atzīst, ka «aktualizēsies nepieciešamība mērīt darba kvalitāti, lai noteiktu katra darbinieka individuālo sniegumu un kompetenču efektīvāku attīstīšanu».
Vajag dažus pavārus un kuģu remontatslēdzniekus
NVA dati liecina, ka strauji krities pieprasījums pēc darbarokām. Salīdzinot septembri un oktobri, redzams, ka vairāk nekā par trešdaļu palielinājies to darba devēju skaits, kas plāno samazināt štatus, konkrētos skaitļos tas nozīmē par 1275 darba vietām mazāk. Turpretim darba vietas piedāvāt plānoja tikai 475 vakancēs. Arī šis rādītājs septembrī bija gandrīz trīsreiz lielāks.
Visstraujāk krities pieprasījums pēc mazumtirdzniecības pārdevējiem, taču salīdzinoši visvairāk darbavietās pieprasa tādas profesijas kā metinātājs un kuģu remontatslēdznieks. Par pēdējo NVA direktore
Vienīgā profesija, kur bezdarbnieku skaits mazinājies, ir pavāri. Turpretim visvairāk reģistrēto bezdarbnieku oktobrī bija tie, kuru pēdējā nodarbošanās bija palīgstrādnieks, mazumtirdzniecības veikala pārdevējs un automašīnas vadītājs jeb šoferis. Pagaidām īpaši nav pieaudzis bezdarbnieku skaits, kam ir augstākā izglītība, tas paliek aptuveni 13% robežās.
«Optimizēšanas» rezultātā nākamgad bezdarba pieaugums tiek prognozēts divkārt lielāks nekā šogad, turklāt kāpums būs straujš. Ņemot vērā to, ka brīvo vakanču skaits ir teju divreiz krities,
,
Sola pārmācīt
Pagaidām galvenais ierocis, ar kuru plānots sagaidīt prognozēto bezdarba uzbrukumu, ir pārkvalifikācija. «Īpaši nevajadzētu cerēt, ka valsts ilgi varēs uzturēt bezdarbniekus,» intervijā
Pārorientēšanās nozīmi izsver arī ekonomiste un NVA Konsultatīvas padomes locekle Raita Karnīte, kuras teiktajā jaušama optimistiska nots: «Bezdarbnieks ir tautsaimniecības rezerve, un tas jāgatavo darba tirgum tieši tagad, lai darbinieku trūkums nekavētu tautsaimniecības augsmi, kas neizbēgami un visai drīz nomainīs pašreizējo pierimumu!»
Jau šobrīd NVA aktīvi piedāvā dažādus kursus bezdarbniekiem, bet I. Godmaņa minētā «pārmācīšana» saistīta ar lielāku līdzekļu piešķiršanu apmācību mērķiem. Līdzekļi bezdarbnieku apmācībai tiks meklēti esošā budžeta ietvaros, un par tiem būs iespējams apmācīt vēl 9000 cilvēku, bet kopumā — 45 000 cilvēku iepriekšējo 36 000 vietā. Šā gada deviņos mēnešos bezdarbnieku profesionālajā apmācībā, pārkvalifikācijā un kvalifikācijas paaugstināšanā, apmācībā pie darba devēja un neformālās izglītības programmās, kā arī konkurētspējas paaugstināšanas pasākumos iesaistītas 15 307 personas.
Taču vienīgais valdības bezdarba mazināšanas plāns — «pārmācīšana» — īsti negarantē, ka cilvēkiem, kas no pārdevējiem būs kļuvuši par frizieriem, būs darba vietas. Tā kā arī ar zināšanām un prasmēm darbu būs atrast grūtāk, bezdarbnieku pabalsti būtu jāmaksā ilgāk, uzskata B. Paševica. Viņa piebilst, ka pašreizējā situācijā ir jāapzinās, ka gandrīz visiem cilvēkiem ir kredīti vai citas saistības. Pašlaik bezdarbnieki, kuru darba stāžs ir līdz desmit gadiem, saņem pabalstu tikai četrus mēnešus.
Ļoti pieprasītu profesiju nav
NVA dati zīmē visai bēdīgu ainu: kāpjot bezdarbnieku skaitam, samazinās piedāvāto daba vietu skaits. Konkurss uz vienu vakanci ir krietni palielinājies — 2007. gadā vidēji uz vienu vakanci pretendēja divi bezdarbnieki, bet šogad jau septiņi. Tomēr intensīva pārkvalifikācija ir tikai viena monētas puse. Kurās jomās apmācīt, ja visās krītas pieprasījums pēc darbiniekiem?
NVA apmācību programmas tiek piedāvātas tikai tajās profesijās, kurās ir darba devēju pieprasījums pēc konkrēta speciālista vai aroda meistara (piemēram, pavārs, šuvējs, mazumtirdzniecības veikala pārdevējs, frizieris, dažādas metinātāju programmas un citas). Savukārt pieprasījums tiek noteikts pēc reģistrētajām brīvajām darba vietām, darba devēju aptauju rezultātiem un rakstiskiem pieprasījumiem. Lai «nešautu gaisā», bet precīzi zinātu, kādās jomās darbiniekus varētu tuvā nākotnē pieprasīt, un attiecīgi tajās organizētu pārkvalifikācijas kursus, NVA tikko uzsākusi jaunu pētījumu, kas ilgs līdz decembra sākumam.
Taču ne vienmēr bezdarba līmeņa svārstības var vērtēt kā negatīvu iezīmi. Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta direktors un Zinātniskās padomes priekšsēdētājs Jānis Počs uzsver, ka līdz šim ir bijis tā, ka daudzām vakancēm bija grūti nodrošināt kvalificētus darbiniekus. «Latvijas bezdarbs deviņdesmitajos gados bija mērāms ar divciparu skaitli, patlaban situācija salīdzinoši nav slikta. Ja bezdarba procents ir zems, tad ir problēmas ar darba ņēmējiem. Tagad parādīsies jaunas darba rokas. Ekonomisko grožu pievilkšana sakārtos situāciju ar vieglas peļņas tīkotājiem. Darbinieks, kas izlaižas, darba devējam ir slogs, tā ka bezdarbs būs veselīga profilakse.» Viņš uzsver, ka paralēli bezdarbam ir arī kvalificētu darbinieku trūkums, jo starp praktisko darbu darītājiem — metinātājiem, atslēdzniekiem, elektriķiem — ir ļoti maz jaunās paaudzes pārstāvju, bet vecie ar laiku iziet no darbinieku rindām. Galvenā problēma ir tā, ka valsts neko nedara, lai savienotu abas puses — darba devējus un darba ņēmējus.
Bezdarba ēna pār Eiropu
Draudīgas prognozes nākotnē saredz arī citas ES valstis. Bezdarba krīze tiek prognozēta Lielbritānijā, un tai jau redzami pirmie priekšvēstneši. Augustā piedzīvots lielākais kāpums kopš 1991. gada. Gandrīz divi miljoni bezdarbnieku Ziemassvētku laikā — tāda ir BBC ekonomikas redaktora Hjū Pima drūmā prognoze. Visvieglāk ievainojamās jomas būs nekustamo īpašumu tirgus, finanšu pakalpojumi, izklaide un ražošana. Tajā pašā laikā Lielbritānija salīdzinoši ar Francijas 7,3% un Vācijas 7,1% izskatās ļoti labi ar saviem 5,7%.
Francijā štatu samazināšana likusi par sevi manīt visdažādākajās jomās — no auto ražotāja «Renault» līdz pasta pakalpojumu kompānijām. TV ziņu kanāls «France 24» ziņo, ka prezidents Nikolā Sarkozī nācis klajā ar pasākumu plānu, kā situāciju labot. Tiks atvieglota īstermiņa darba līgumu noslēgšanas kārtība maziem un vidējiem uzņēmumiem, subsidētas 100 000 darba vietas un vairāk naudas piešķirts pārkvalifikācijas kursiem, kā arī darba ļaudīm tiks atļauts strādāt svētdienās. N. Sarkozī plānu sauc par pretkrīzes cīņas trešo kārtu. Pirmās divas bijušas finansiālais atbalsts banku sektoram un palīdzības plāns mazajam biznesam.
Jau pirms finanšu krīzes saasināšanās bezdarbs Francijā pieauga, augustā sasniedzot divus miljonus bezdarbnieku, taču nākamgad to prognozē vēl daudz lielāku.
Arī Latvijas kaimiņvalstis nav izbēgušas no bezdarba problēmām. Igaunijā tas vēl ne tuvu nav katastrofāls, taču tendences ir negatīvas. Pēc «Eurostat» datiem, septembrī bez darba bija 4,2% jeb aptuveni 44 000 iedzīvotāju, un, salīdzot ar augustu, līkne ir kāpusi (no 4%). Teju puse no bezdarbniekiem zaudējuši amatu štatu samazināšanas dēļ. Nevar noliegt, ka cilvēki daudz aktīvāk piesakās «bezdarbniekos», nevis paši mēģina atrast darbu, zinot, ka tās ir sociālās garantijas un palīdzība. Turklāt pēdējo trīs gadu lakā celtniecība valstī dubultojās, bet tagad tikpat kā ir apstājusies, tas nozīmē, ka bez darba paliek daudzi būvniecībā iesaistītie, raksta Igaunijas mediji.
Eiropas Savienībā 2008. gada septembrī vidējais bezdarba līmenis bija 7%, kas nozīmē 16,5 miljonus cilvēku bez darba. Viszemākais bezdarbs konstatēts Nīderlandē — 2,3%, bet visaugstākais Spānijā — 11,8%. Visstraujāko bezdarba pieaugumu gada laikā piedzīvojusi pašreizējā «rekordiste» Spānija un daudzu latviešu sapņu zeme Īrija, kur kāpums bijis 4,6% līdz 6,6%.