Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/16/9881882t1h8294.jpg)
Rīgas Ekonomikas augstskolas rīkotās publiskās debates atklājušas būtisku pretrunu Krimināllikuma 194. (1) pantā, kas šobrīd tiek lietots cilvēku iebiedēšanai.
Juridiski šo pantu ir iespējams pavērst arī pret valdības locekļiem, kuri izplata nepamatoti optimistiskas ziņas par Latvijas finanšu sistēmas stāvokli.
Augstskolas mācībspēku un studentu organizēto debašu temats bija «Iedzīvotāju brīvība izteikties par valsts finanšu sistēmu nedrīkst tikt ierobežota jeb Krimināllikuma 194. (1) pantu nepieciešams svītrot». Šajā pantā paredzēta kriminālatbildība ar maksimālo sodu līdz 6 gadiem cietumā «Par apzināti nepatiesu datu vai ziņu izplatīšanu mutvārdos, rakstveidā vai citādā veidā par Latvijas Republikas finanšu sistēmas stāvokli».
Jāatgādina, ka Drošības policija šobrīd ierosinājusi divus kriminālprocesus, piemērojot šo pretrunīgo pantu. Vienā — aizdomās turamais ir Ventspils augstskolas Finanšu un grāmatvedības katedras lektors Dmitrijs Smirnovs, kurš reģionālā laikraksta «Ventas Balss» organizētā diskusijā pauda skeptisku viedokli par Latvijas naudas saimniecību. Otrs kriminālprocess vērsts pret bērnu popgrupas solistu Valteru Frīdenbergu, kurš, aizpildot pauzi koncertā, izmeta jociņu par bankām.
Cilvēktiesību eksperts Mārtiņš Mits debatēs uzsvēra, ka strīdīgā norma, kuras ieviešanu Krimināllikumā pirms gada panāca Latvijas Banka, ir pārāk plaši traktējama. Turklāt policija, neprotot atšķirt viedokli no ziņām, Krimināllikumu lieto kā preventīvu sabiedrības iebiedēšanas līdzekli. Nokļūstot Eiropas Cilvēktiesību tiesā Smirnova lieta varbūt izturētu pirmās slūžas, proti, viņa aresta mērķis formāli bija leģitīms — valsts interešu pasargāšana, taču samērīguma princips noteikti ir pārkāpts.
Žurnālists Juris Kaža uzsvēra, ka «ar pāris soļiem autoritārisma virzienā kaitējums valstij tiek nodarīts daudz lielāks, nekā ja 80 vecenes aizskrien cēneri izņemt». Debatēs Krimināllikuma panta atbalsta pozīciju uzturēja vairāki klātesošie, taču pēc divu stundu sarunām proporcija būtiski mainījās. Balsojumā arī tie, kas sākotnēji uzskatīja šādu pantu par nepieciešamu vispārēju interešu aizsardzībai, secināja, ka bez kardinālām izmaiņām tas nav paturams. Jāatgādina, ka Saeima ir pretējās domās un opozīcijas ierosinātajā balsojumā 4. decembra sēdē šo normu tomēr nesvītroja. Tiesa gan, balsojums nebija pārliecinošs, jo lielākā daļa deputātu atturējās. Līdztekus kopējam secinājumam, ka pašreizējā redakcijā Krimināllikuma 194. (1) pants ir nepieņemams un pat kaitīgs, augstskolas organizētajās debatēs izkristalizējās vēl viena būtiska atziņa. Proti, diskutablo normu juridiski ir iespējams pavērst pretējā virzienā un piemērot arī gadījumos, kad informācija par valsts finanšu sistēmu ir melīgi optimistiska. Latvijas augstākās amatpersonas par banku sistēmas stabilitāti turpināja runāt pavisam neilgi pirms Parex bankas nonākšanas uz bankrota sliekšņa. Tāpat līdz pēdējam tika noklusēta informācija par to, ka valsts finanšu saglābšanai nepieciešami Starptautiskā valūtas fonda miljardi. Šāda nekomunikācijas un melu politika novedusi pie tā, ka valdības teiktajam par stāvokli valstī tic tikai 16% iedzīvotāju. To liecina sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS novembrī veiktā aptauja.