Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/16/9884748t1h5140.jpg)
Dzelzceļa katastrofa Ventspils pievārtē varēja izraisīt nesalīdzināmi dramatiskākas sekas, tāpēc visi glābšanas operācijā iesaistītie var secināt, ka Dievs cilvēkiem šoreiz stāvējis klāt.
Divi līķi, deviņas sadegušas un daļēji izkusušas degvielas cisternas, gaisā izkūpējusi lokomotīve, sakusuši sliežu ceļi — tie ir būtiskākie zaudējumi. Ventspils šoreiz viegli tikusi cauri. Jau sestdienas vakarā satiksme uz ostas pilsētu bija atjaunota, bet vakar dzelzceļnieki sāka atjaunot izpostītos sliežu ceļus kravas stacijā. Taču brīdī, kad ar reaktīvās lidmašīnas troksni gaisā šāvās melnos dūmos mutuļojoši uguns stabi, šķita, ka traģēdija ir nenovēršama un sekas būs daudz briesmīgākas. Stacijā «Ventspils 2», kur pirms desmitiem no rīta notika sadursme, aiz abiem degošajiem degvielas vilcienu sastāviem bija cisternas ar nitrilakrilskābi.
«Te neviena nav, neviens neko nedara, ja te sprāgs, tad viss aizies pa gaisu,» satraukti telefonā runā katastrofas vietai tuvākās mājas saimniece. Pēc brīža viņa ved no mājas ārā savu sirmo māti: tālāk, drošībā. Spieķi šādā steigā tikai traucē. Lai gan tik ekstrēmā situācijā cilvēki var gūt visdažādākās traumas, sākot no smagiem apdegumiem un ķīmiskām traumām, turklāt kādam var palikt slikti ar sirdi, mediķus nekur nemana.
Viena cisterna tobrīd jau bija sprāgusi, un aculiecinieki, arī ugunsdzēsēji bezspēcīgi gaida, kad sāksies ķēdes reakcija, un viena pēc otras gaisā ies vairāki desmiti cisternu. Ķīmisko kravu par laimi izdevās atvilkt nostāk, novēršot plašu saindēšanās iespēju. Taču no Rīgas puses vēl nedegošajām cisternām nevarēja tikt klāt. Lokomotīve izbrauca no Jelgavas: ja visos luksoforos deg zaļā gaisma, tās ir divas stundas.
Vēl neatguvies no šoka savos pārdzīvojumos ar «Neatkarīgo» dalījās vienīgais katastrofā izdzīvojušais — vilciena apsargs: «Dzīvs... Aizmugurē biju un neko neredzēju. Sekoja trieciens, un muca virsū uztriecās... Visur liesmas... Nesaprotu, kā ārā tiku. Tikai punu pierē dabūju, un plecs sāp...» Medicīnisko palīdzību nav, kam prasīt — Katastrofu medicīnas centra brigāde no Ventspils slimnīcas ieradās tikai pulksten 11.58.
Vilcienā bez sarga bijuši vēl divi cilvēki — mašīnists un viņa palīgs, abi trīsdesmitgadnieki. Vakarā jau atdzisušajā lokomotīves vrakā tika atrastas divu cilvēku mirstīgās atliekas. Domājams, viņu nāve milzīgajā sprādziena temperatūrā bija acumirklīga. Jau šobrīd ir skaidrs, ka tieši viņu vadītais vilciena sastāvs izraisīja katastrofu. Luksoforā degot sarkanajam aizliedzošajam signālam, tas pilnā gaitā ietriecās stāvošās degvielas cisternās. Apsargs apgalvo, ka bremzēšanu nav manījis. Trīs cisternas triecienā apgāzās un acumirklī uzliesmoja.
Tikai pēc tam, kad mucas daļēji jau bija izdegušas, ugunsdzēsēji varēja tuvoties katastrofas epicentram, dzesējot sliedes un tālākās cisternas — lai tās neuzsprāgtu. Pulksten 11.10 atkal dzirdama reaktīvās lidmašīnas skaņa, un glābēji steigšus atkāpjas, tomēr sprādziens neseko. Cisterna ar atsprāgušo vāku deg kā milzu dārza svece, turklāt vējš karstumu un dūmus dzen nostāk purvā, nevis uz pilsētu. Ventspilī dislocētais ugunsdzēsības vilciens piedzīts maksimāli tuvu, taču klāt ar strūklu joprojām netiek. Pārējās mucas karstumu tomēr iztur. Ap 12.02 glābēji beidzot var sākt gāzt liesmojošajiem vagoniem virsū putas, bet ap 12.29 pazūd pēdējās liesmu mēles. Vienlaikus tiek ziņots, ka ugunsdzēsības vilciens no Rīgas tikai tagad izgājis cauri Tukumam. 16 profesionālas ugunsdzēsēju vienības dažās stundās ir savaldījušas uguns stihiju. Kuldīdznieki, braucot prom ar savu sagrabējušo zilu, vien īgni novelk: «Un valdība mūs grib likvidēt.»