No vācu statistikas datiem zināms, ka 1999. gadā 57 sievietes dienēja militārajā orķestrī, 4350 sanitārajā dienestā un tieši 49 700 sieviešu bija bruņoto spēku un bundesvēra pārvaldes civilas darbinieces.
Vai kareivji kazarmās kolēģēm nepiedur ne pirkstu?
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Tātad Vācijā pavisam vairāk nekā 54 000 sieviešu uzdrīkstējās sastrādāties ar 320 000 vīriešu dzimuma karavīriem. Pārvaldē attiecība bija gandrīz puse uz pusi.
Kā ir ar aizspriedumu, ka, iesaistoties sievietēm bruņotajos spēkos, palielinās divdomīgu piezīmju, seksuālu uzmākšanos un izvarošanu skaits? Bundesvēra sabiedrisko zinātņu institūta veiktā nereprezentatīvā aptauja neko labu neliecina.
No 2000. gada aprīlī aptaujātajiem 2648 vīriešu dzimuma kareivjiem lielum lielais vairākums, gandrīz 84 procenti, bija šādos uzskatos: «Līdz ar vēl plašāku bundesvēra durvju pavēršanu sievietēm seksuālo sarežģījumu skaits pieaugs.»
3600 sieviešu dzimuma ASV armijas veterānu vidū izdarītā aptauja liecina, ka 55 procenti sieviešu piedzīvojušas seksuālu uzmācību. 23 procenti turklāt atklāja, ka dienesta laikā cietušas no seksuālas vardarbības.
Satraucošus skaitļus ziņo arī beļģu armija, kur kareives izmanto visos militārajos dienestos. 1998. gada sieviešu dzimuma kareivju aptauja liecināja, ka 35 procenti sieviešu nākušas saskarē ar pornogrāfiskiem materiāliem, 28 procenti saņēmušas nepārprotamus seksuālus piedāvājumus, 5 procenti seksuāli šantažētas un 3 procenti kļuvušas par seksuālas varmācības upuriem.
Ņemot vērā amerikāņu bruņoto spēku pieredzi, šķiet, arī bundesvērā nākotnē nav gaidāmi lielāki sarežģījumi ar seksuālu uzmākšanos nekā līdz šim. ASV kareives ziņo par gluži citām nedienām: «Patlaban virsnieces arvien vairāk saskaras ar problēmu, ka viņas tiek izolētas, no viņām slēpj informāciju, viņas ignorē risinājuma meklēšanas laikā un viņām delikāti liek saprast, ka sievietēm ir jāpakļaujas,» ziņo socioloģe Uta Kleina.