Vai pieburt sev mīļoto — tas ir labi vai slikti? Tagad, Valentīna dienas priekšvakarā, šādas pārdomas varētu vairākiem traucēt sirdsmieru.
Mīlēs par 25 latiem
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Dziedniece Silvija Pumpure domā, ka burties mudina varaskāre pār otru cilvēku, vēlme pakļaut. Pieburšana darbojas uz konkrētu laiku, uz īsu termiņu.
Atrodu kādas dziednieces ekstrasenses sludinājumu ar mājienu uz šādām izdarībām. Mans telefona zvans viņu izbrīna ar to, ka vīrietis interesējas par pieburšanu.
Noslāpējusi izbrīnu, viņa paskaidro, ka tas ir izdarāms ar fotogrāfiju un līdz paņemtu konfekšu kasti. Rezultāts parādīsies ar laiku, ja vien es visu ievērošu, kas jādara. Tas man maksās 25 latus. Cik vienkārši! Tad jau, ieguldot kādu simtu latu, varētu panākt, piemēram, ka darbā visa mana sieviešu priekšniecība ir pilnīgā starā no manis... Ak, kāds naivums!
Astoņdesmito gadu vidū es veidoju muzikālu skatuves iestudējumu par raganu prāvām un seno latviešu burvestības lietām. Tika izmantotas atbilstošas tautasdziesmas, buramvārdi un zīmes. Gribējās kaut ko nebijušu un interesantu parādīt arī citiem. Bet no paša sākuma kaut kas baigi gāja grīstē — neparedzēti notikumi, strīdi, garastāvokļu maiņas.
Daži jaunieši vēl sāka uz savu roku kaut ko eksperimentēt ar buršanos un gandrīz sastrādāja muļķības. Metos to visu apturēt, kamēr nav par vēlu, jo sapratu, ka esam sākuši spēlēties ar varbūt nopietnām un nesaprotamām lietām.
Tomēr domāju, ka pats galvenais šai stāstā ir tas, ka nevis jāmin, vai buršana ir efektīva vai ne, bet jāciena sev tīkams un mīļš cilvēks. Tad arī atbilde nāks. Bet ar varu un vardarbību, lai arī mistikas ietērpā, mīļš nekļūsi.
* * *
(Fragments no raksta «Pieburšanas trakumi». Visu lasiet žurnāla «40 Plus» šā gada pirmajā numurā!)