Mīlestība ir jūtas. Priekšstati par šīm jūtām dzīves laikā daudzkārt mainās. Tie priekšstati, kuriem tic pusaudži, ir atšķirīgi no tiem, kādi ir, piemēram, cilvēkiem 30 gados. Katrs to redz no sava redzesloka.
Mīlēt un dzīvot kopā nav viens un tas pats...
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Rietumu pasaule cieš no uzskata, ka ideāla un vērtīga ir kaislīgā un romantizētā mīlestība. Pastāv priekšstats, ka, ieraugot īsto, uzreiz izplauks jūtas un liekas, ka lidinies virs zemes. Bet ja šāds «prāta zudums» netiek pārdzīvots un pasaule neapgriežas kājām gaisā, sākas šaubas — vai tā tiešām ir mīlestība.
Varbūt cēloņi meklējami kultūrā. Piemēram, Austrumos izpratne par mīlestības jūtām ir citāda. Mīlestībai izšķir divas formas. Viena ir erotizētā un kaislīgā, otra — cieņas pilnā mīlestība, kurā ir mazāk kaislību, bet vairāk cieņas pilna vēlmes būt ar otru kopā.
Rietumniekiem liekas nesaprotami, kā austrumnieki varēja dzīvot laulībā, ja par tām vienojās vecāki. Bet tā var kļūt par mīlestību, tā vienkārši rodas no citām saknēm.
Divatā uz stabila pamata
Ja mīlestība balstīta tikai uz kaisli, tās pamats ir ļoti nestabils. Nevar būt kaislīgi iemīlējies 25 gadus pēc kārtas. To pašu var teikt par iemīlēšanos. «Angļu valodā ir ļoti labi noteikts — to fall in love — iemīlēties, «iekrist» mīlestībā, un to love — mīlēt. Tie ir atšķirīgi procesi. Ja attiecības var pārveidot, nebalstot tās tikai uz kaisli, bet atrast citus — garīgos pamatus, tad tuvināšanās un piesaistīšanās otram cilvēkam būs ciešāka, un šai saiknei būs nākotne,» teic psihoterapeite.
Izšķiroša loma var būt spējai izrunāties, uzklausīt vienam otru. Dzīve ir atkarīga no ārējiem apstākļiem, kopā jātiek galā ar dažādām problēmām, un šī prasme ir ļoti būtiska. Svarīgi, lai pārrunas vai izskaidrošanās nenotiktu pārmetumu formā, bet ar vēlmi rast kopīgu risinājumu.
Mīlestība ir kā zieds, kas jākopj. Jebkurai puķei vajag, lai ap viņu čubinās un uzmana, tāpat abiem ir jārūpējas, lai kopā būtu labi. Viens no lielākajiem mīlestības grauzējiem ir rutīna.
Mīlēt un dzīvot kopā ir divas atšķirīgas lietas
Var ļoti mīlēt cilvēku, kurš ar saviem ieradumiem visu mūžu kritīs uz nerviem. Te der metafora — ja jums mājās ir pundurtrusis, tad jārēķinās, ka viņš grauzīs tapetes un nedziedās kā kanārijputniņš, kaut jūs to ļoti gribētu un pastāvīgi viņam to mācītu. Arī cilvēks ir tāds, kāds viņš ir. Tāpēc sadzīvošana kopā prasa ne tikai mīlestību, bet arī toleranci un spēju rast kompromisus.
Man pašai palīdz doma, ka mans partneris nav nekas pašsaprotams. Tas, ka viņu esmu satikusi, tas, kā uzplaukusi mūsu mīlestība, tas, ka esam kopā, — vienmēr paliek kā brīnums.