Atzīstot, ka sieviete un vīrietis ir divas atsevišķas pusītes, kuras, tikai saplūstot kopā, veido vienu veselu, mēs atzīstam savu kroplību. Kas ir pusīte?! Puscilvēks?! Puspersonība? Un ja tā otra puse pēkšņi zūd? Ko tad? Beigas.
Mīts par S un V kā par divām pusītēm
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Katrā no mums ir gan sievišķais, gan vīrišķais. Sievietēs no dzimšanas ir ielikts milzīgs enerģijas potenciāls, arī mērķtiecība, griba, patstāvība. Tieši tā dēvētais vājais dzimums ir īpaši apdāvināts ar elastīgumu, vitalitāti, iejušanās spēju, sirds gudrību, intuīciju, talantiem.
Sievietes potences ir milzīgas, bet ļoti bieži ir zems pašvērtējums. Kāpēc? Tie paši stereotipi — sieviete ir vīrieša ribas atvasinājums, sieviete bez vīrieša nevar iztikt utt.
Ir arī otrs «grāvis» — vīriešu nīdējas vai saucamās zilzeķes. Gudras, patstāvīgas un neieredz vīriešus kā sugu. Arī šajā gadījumā iemesls var būt zems pašvērtējums. Sieviete netic sev kā sievietei.
Varbūt viņa uzskata, ka ir neglīta, nav seksuāla — iemesli var būt visdažādākie. Bet visa pamatā — sieviete nemīl sevi. Jūs teiksiet — vīrieši mīl ar acīm. Jā, bet arī ar ko citu. Vīrietim vajadzīga veselīga, dzīvespilna sievišķā enerģija, kas ir katrā sievietē. Jājautā gan, vai sieviete to apjauš, pazīst un izmanto.
Realizēties kā personībai, apjaust savu esamību, savu vienreizējību, unikalitāti, varēšanu kļūt stabilai un neatkarīgai — un sievietei nebūs vajadzības zināt vīrieša vājās vietas. Viņa apzināsies savu spēku, kas izraisa vīrietī ne tikai iekāri, bet arī cieņu, sajūsmu, mīlestību. Un vēlmi būt kopā ar šo sievieti. Iespējams — pat uz mūžu. Tā būs viņu abu labprātīga izvēle.