Rīgas Zooloģiskais dārzs līdz šim bijis viens no labākajiem reģionā un, ja atbildīgās institūcijas, kā Rīgas pašvaldība un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) neradīs iespējas nepieciešamajam finansējumam, zvērudārzs var zaudēt savu Eiropā atzīto reputāciju, un tas var radīt virkni problēmu ar kolekcijas papildināšanu un dalību dzīvnieku vairošanas programmās.
Nesaņemot naudu, Rīgas Zoo var iestāties panīkums (208)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pēc VARAM sniegtās informācijas, patlaban Rīgas Zoo pietrūkst 7 158 212 latu. Ministrija gan vēlas īpaši uzsvērt, ka, neskatoties uz tik lielas summas nepieciešamību, zoodārza nākotne nav apdraudēta.
Nesen sagatavots informatīvs ziņojums atklāja trūkstošos miljonus; tā mērķis ir panākt ciešāku valsts un pašvaldību sadarbību nākotnē, lai panāktu naudas piesaistīšanu un attīstītu zoodārzu, skaidro VARAM pārstāve Ilze Telica.
Arī Ingmārs Līdaka, kas ilgus gadus darbojies Rīgas zoodārzā, bet šobrīd pilda Zooloģiskā dārza atbalsta biedrības vadītāja pienākumus, apliecina – pretēji izskanējušai informācijai, tā pastāvēšana nākotnē nav apdraudēta.
Tiesa, par trūkstošajiem līdzekļiem ir jārunā, jo, nespējot visu savest kārtībā atbilstoši pieņemtajiem standartiem, Rīgas Zoo var zaudēt 90.gadu vidū iegūto Eiropas Zoodārzu un akvāriju asociācijas biedra statusu. Tas savukārt var traucēt dalību, piemēram, apdraudēto sugu vairošanas programmās, jo šobrīd Rīgas zoodārzs piedalās ap 70 tādās.
«Ja neesi šīs organizācijas biedrs, tad gan dzīvnieku maiņa, gan kolekcijas papildināšana un līdzdalība šajās programmās ir apgrūtināta. Tad šāds vērā ņemams zoodārzs zaudē jēgu,»
uzskata Līdaka. Līdzīga situācija kā Rīgā ir arī daudzos citos Austrumeiropas valstu zoodārzos, pārliecināts ir atbalsta biedrības vadītājs. Kā piemērus viņš min Bukarestes un Kauņas zvērudārzu, uz kuru fona Latvija nebūt neizskatās sliktāk.
Vērienīgākā atjaunošana Rīgas Zoo notika deviņdesmito gadu sākumā, kad tas piedzīvoja sava veida atmodu, bet pēdējo piecu septiņu gadu laikā investīciju plūsma ir pierimusi. Viens no pēdējiem jaunākajiem projektiem bija 2007.gadā uzceltā žirafu māja, tomēr objektiem, kas līdz šim uzskatīti par jauniem, arī nepieciešams remonts, skaidro Līdaka.
«Ja mēs neturpināsim mītņu pilnveidošanu, tad zaudēsim savu diezgan atzīto pozīciju. Salīdzinot ar tuvējām ārzemēm, Rīgas zoodārzs visu laiku ir skaitījies ļoti labs un tendēts uz attīstību ar oriģināliem projektiem,» viņš saka, nosaucot tīģeru mītni, kas bijusi viena no labākajām visā Eiropā. «Par to mūs Tallinas zoodārzs daudzus gadus apskauda, bet tagad tas attīstās, izmantojot Eiropas fondu līdzekļus. Latvijā Zooloģiskajam dārzam šie līdzekļi līdz šim bijuši nepieejami.»
Neskatoties uz smago finansiālo situāciju, zoodārza apmeklējums pēdējos gados ir bijis ar augšupejošu līkni.