Vai tiešām par lielu grēku būtu jāuzskata seksuāla tuvība pēc samērā neilga pazīšanās laika? Kā citādi lai noskaidro intīmo saderību, kas taču arī ir būtiska lieta divu cilvēku kopdzīvē? Un pēc kā var spriest, ka šis cilvēks tiešām ir «īstais»?
Kāpēc dažiem vīriešiem tik ļoti neveicas?
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Neveiksmīga ģimenes dzīve
Citāts no kāda vīrieša vēstules: «Esmu 35 gadus vecs un, kā uzskatu, pilnīgi nobriedis ģimenes dzīvei. Man ir teikuši, ka esmu simpātisks, atklātas dabas cilvēks. Man ir daudz draugu un labs darbs, «kaitīgie» ieradumi — normas robežās. Ir tikai viens «bet»: man nav veiksmes attiecībās ar sievietēm.
Esmu divas reizes precējies un šķīries, ir bijušas divas civillaulības, kas arī pajuka pēc apmēram pusgada kopdzīves. Nezinu, kāpēc, bet es vienmēr uzķeros uz tādām sievietēm, kuras ir vai nu kaut kādā ziņā drusciņ ķertas, vai arī pārlieku aizraujas ar alkoholu.
Vienmēr par ģimenes paraugu esmu uzskatījis savus vecākus, tāpēc sievu vēlētos redzēt līdzīgu savai mātei, kura prata mūs, piecus bērnus, audzināt ar mīlestību un saprātīgu stingrību. Cik zinu, viņa tēvu ne reizi nav krāpusi un visās lietās vienmēr ir ņēmusi vērā viņa domas.
Man nezin kāpēc līdzīgu sievieti nav vēl gadījies sastapt. Es jau saprotu, ka vienādu cilvēku arī nemēdz būt un varbūt tieši tas, ka meklēju tādu «paraugu», man arī liek piedzīvot tik daudz vilšanos. Pēdējā laikā manas iepazīšanās, cik ātri un daudzsološi sākas, tikpat ātri arī beidzas. Tas ir, mēs pirmo randiņu veltām sarunām par sevi, saviem paradumiem un vēlmēm; otrajā reizē pamēģinām seksu, tad labi ja vēl kāda reize, un sieviete, kura sākumā bija tādā sajūsmā par manu saimniecisko raksturu un sirsnīgo dabu, paziņo, ka mēs vienkārši nesaderam kopā.
It kā taču arī par seksu pirms tam parunājam, un es neesmu nekāds impotents, turklāt esmu ļoti maigs un arī pretī vēlos saņemt maigumu. Vai tiešām sievietes šis laiks ir tā samaitājis, ka viņas vēlas brutālu rīcību un kaut kādas perversas izdarības gultā?
Pēdējā simpātija man atklātā tekstā paziņoja, ka viņai galīgi nepatīkot tas, kā es skūpstoties. Tas esot pārāk salkani un maigi! Savukārt tas, ko es sakot par seksu, skanot pārāk jēli.
Interesanti, ko tad īstenībā sievietes no vīrieša vēlas? Kad es to skaidri un gaiši mēģinu pajautāt, seko atbilde: «Mēģini izdomāt pats!» Vēl kāda paziņa ieteica palasīt attiecīgus žurnālus. Bet, ja viņa zina, kas tajos rakstīts, vai tas nenozīmē, ka viņai pašai ir kaut kādas problēmas?»
Mačo un maigs mīlnieks
Šim vīrietim noteikti var traucēt mātes tēla idealizācija, jo bērni taču māti pazīst tikai no bērna un vecāku attiecībām un nevar objektīvi spriest par māti kā sievieti — mīļāko.
Otrkārt, vajadzētu reāli izvērtēt savu seksuālās uzvedības stilu, kas vēstules autoram, rādās, ir visai sievišķīgs. Tas gan nebūtu jāuztver kā apvainojums, jo ir tik daudz sieviešu, kuras gultā ir vīrišķīgas, kaut gan pēc ārējā izskata liekas maigas un ļoti sievišķīgas.
Un tas nebūt nav paša cilvēka nopelns: ka viņa domāšanas un rīcības stils kādā jomā ir tendēts pretējā dzimuma virzienā; to nosaka ģenētika jeb iedzimtība, kas ļoti lielā mērā formē lielo smadzeņu pusložu darbību. Tikai pēc tam savu artavu seksuālajā uzvedībā ieliek audzināšana un vēlāk jau personīgā pieredze.
Zinot savas īpatnības, vajadzētu arī raudzīties pēc piemērotas otras pusītes. Sievietēm, kuras vēlas seksuālajā partnerī sajust vismaz kaut ko no mačo, neradīsies fiziska tieksme pēc viscaur maiga mīlnieka, kura glāsti vairāk līdzinās taureņa spārnu pieskārienam.