Latvijas Bankas darbu apgrūtina un būtībā pat apdraud nepieciešamība atbildēt uz diviem iesniegumiem mēnesī, - tas izriet no šīs iestādes vadītāja Ilmāra Rimšēviča Administratīvajai rajona tiesai sniegtajiem paskaidrojumiem par iemesliem, kas viņam neesot ļāvuši oficiāli atklāt šogad saņemtā atalgojuma patiesos apmērus.
Kā ziņots, Administratīvā rajona tiesa pieņēmusi izskatīšanai jau divus pieteikumus par Latvijas Bankas pretlikumīgo rīcību, nevēloties sniegt ziņas par šīs iestādes vadības šogad saņemto atalgojumu. Pērn 14 Latvijas Bankas valdes un padomes locekļi gada laikā atalgojumā kopā saņēma aptuveni pusotru miljonu latu, savukārt šogad tiek apgalvots, ka atalgojums esot samazināts, taču konkrētas summas netiek nosauktas.
Tagad, sniedzot paskaidrojumus par iemesliem, kas jau kopš šā gada jūnija Latvijas Bankai nav ļāvuši atklāt tās vadības reālos atalgojuma apmērus, I. Rimšēvičs tajos kā vienu no galvenajiem argumentiem min apstākli, ka nepieciešamība atbildēt uz šādiem iesniegumiem apgrūtinot iestādes darbu.
«Pieprasītās informācijas apjoms jau ir sasniedzis tādus apjomus, kā rezultātā ir apdraudēts Latvijas Bankas atsevišķu speciālistu darbs, pildot likumā „Par Latvijas Banku” noteiktos uzdevumus, un citu personu tiesības,» paskaidrojumos raksta I. Rimšēvičs, vienlaikus norādot, ka gada desmit mēnešos kopā saņemti 22 iesniegumi „papīra dokumentu formā” – tātad vidēji divi informācijas pieprasījumi mēnesī.
Latvijas Bankā kopumā saskaņā ar šīs iestādes gada pārskatu strādā 644 darbinieki. Taču, neraugoties uz to, I. Rimšēvičs paskaidrojumos tiesai apgalvo, ka vidēji divi informācijas pieprasījumi mēnesī patiešām «apgrūtina iestādes darbu».
Saskaņā ar I. Rimšēviča paskaidrojumiem Latvijas Bankas darbu apgrūtinot, piemēram, nepieciešamība sniegt ziņas par to, kur izvietoti Latvijas Bankas līdzekļi, kāda informācija un kāpēc Latvijas Bankā tiek uzskatīta par slepenu un sabiedrībai nepieejamu, kāds ir Latvijas Bankas amatpersonu un darbinieku atalgojums un atsevišķi tā elementi, utml.
Latvijas Bankas vadītājs paskaidrojumos izsaka arī sašutumu par to, kāpēc pēc tam, kad viņa vadītā iestāde vienreiz nav sniegusi atbildi uz jautājumu par tās vadības algām, šādi jautājumi viņam tiek uzdoti atkārtoti.
Tikmēr jau vairāk nekā divas nedēļas I. Rimšēvičs nespēj sniegt atbildi uz jautājumu, cik iesniegumus viņa vadītā iestāde šogad vispār saņēmusi no iedzīvotājiem. Tāpat Latvijas Banka jau kopš oktobra vidus nav spējusi atbildēt uz jautājumu, vai tā ir veikusi aprēķinus par to, uz kādu daudzumu iedzīvotāju iesniegumu tā spēj atbildēt mēneša laikā, un kāda metodika veikta šo aprēķinu precizitātes un objektivitātes nodrošināšanai.