Izdzirdot par valdības lēmumu samazināt sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) minimālo pamatkapitālu līdz 100 latiem, jau patlaban uzņēmēji arvien aktīvāk sāk interesēties par jaunu uzņēmumu dibināšanu. Tomēr eksperti norāda: lielam optimismam, ka tas varētu uzlabot ekonomisko situāciju valstī, nevajadzētu būt.
Ekonomists Uldis Osis prognozē, ka šāds lēmums nekādas radikālas izmaiņas uzņēmējdarbības vidē neradīs. Viņš portālam «Apollo» norāda: lai normāli sāktu biznesu, tik un tā nepieciešami vismaz 10–20 tūkstoši latu. Bet, ja šādu līdzekļu nav, vienkāršāk būtu reģistrēties un kaut ko sākt kā pašnodarbinātajai personai.
«Nezinu par citiem šo grozījumu iniciatoru mērķiem. Manuprāt, viņi diezgan naivi ticējuši, ka tas veicinās straujāk sākt uzņēmējdarbību un izkļūt no krīzes. Taču krīzes laikā nevis dibina, bet pat pieredzējuši uzņēmēji slēdz vai vismaz «iesaldē» uz laiku savus uzņēmumus, jo nav jau, kam ražot vai sniegt pakalpojumus. No kurienes tad vēl radies šāds bezdarbs? Nav taču pieprasījuma. Pat ekonomiskās augšupejas gados sākt uzņēmējdarbību bez pieredzes, no «nulles» nav vienkārši. Kur nu vēl krīzes vai depresijas laikā,» saka ekonomists.
Osis uzskata, ka bez nopietnas, finansiāli atbalstītas valsts programmas tā drīzāk ir cilvēku mānīšana, radot viņiem ilūzijas, bet vēlāk vēl vienu vilšanos.
«Bet, ja runājam par valsts atbalstu, krīzes laikā labāk atbalstīt tos uzņēmumus, kas jau (vēl) darbojas. Lai tie paplašina savu darbību, pieņem darbā cilvēkus un atsāk normāli maksāt algas un nodokļus. Tā tad arī būtu reāla ekonomikas «sildīšana»,» norāda eksperts.
Savukārt Uzņēmumu reģistra (UR) galvenais valsts notārs Ringolds Balodis informē, ka katru dienu UR par pamatkapitāla samazināšanu jautā ap 20 uzņēmēju, portālu «Apollo» informēja UR pārstāve Līga Brice.
Balodis norāda, ka pamatkapitāla samazināšana, zemāka valsts nodeva par dibināšanu un parakstu apliecināšanu atvieglos jaunu SIA izveidošanu, tomēr tas ir tikai viens no ekonomikas atveseļošanas pasākumiem.
«Protams, minimālā pamatkapitāla samazināšana dos cerēto rezultātu un jaunu uzņēmumu dibināšana vairosies, iespējams, sekmējot uzņēmējdarbības attīstību, taču lielam optimismam šeit nebūtu vietas. Kā jau līdz šim nereti atzīts, piereģistrēt SIA ir visvienkāršākais process biznesa sākšanā. Patiesās grūtības sākas vēlāk, kad uzņēmējiem jāpieliek lielas pūles un jāvelta daudz laika, lai saņemtu dažādas atļaujas, kārtotu grāmatvedību, nemaz nerunājot par dažādo nodokļu slogu. Tāpēc nopietni jāskatās uz citām uzņēmējdarbību sekmējošām lietām. Ikviens topošais uzņēmējs būs pateicīgs valstij, ja uzņēmuma reģistrācijas izmaksas kļūs mazākas, taču šis pasākums nevar būt vienīgais uzņēmējdarbības veicināšanas līdzeklis,» uzsver galvenais valsts notārs.
Vidēji nedēļā UR reģistrē ap 200 jaunu uzņēmumu, vidēji mēnesī — ap 800. Pašreizējos krīzes apstākļos jaunu uzņēmumu skaitu ir grūti prognozēt.
