Lai no 1. marta pensijas izmaksātu pilnā apmērā, nākamā gada budžetā vajadzīgi papildu 100,8 miljoni latu, bet, lai atmaksātu ieturētās pensijas, — 83 miljoni latu.
ST sprieduma izpildei vajadzīgi 183,8 miljoni latu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
To žurnālistiem pēc koalīcijas sanāksmes pavēstīja labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS).
Tā kā Satversmes tiesa (ST) sprieduma izpildei ieturēto pensiju atmaksāšanai valstij noteikusi vairāku gadu termiņu (tas jāizdara līdz 2015. gadam, lai pēc iespējas mazinātu risku, ka ieturēto pensiju daļa pensionāru nesaņem), Labklājības ministrija (LM) vispirms pensijas ieturēto daļu plāno atmaksāt gados vecākiem cilvēkiem.
Pensiju atmaksas kārtība tiks izstrādāta līdz 1. martam, bet 1. februārī LM ziņos par sociālā budžeta situāciju kopumā, norādīja Augulis.
Savukārt premjers Valdis Dombrovskis (JL) uzsvēra, ka ar starptautiskajiem aizdevējiem būs jārunā, uz kā rēķina pildīt ST spriedumu. Proti, vai to kompensēt, palielinot sociālo budžetu vai samazinot valsts pamatbudžetu.
Premjers piebilda, ka, tiklīdz būs pieejami precīzi LM aprēķini, ar aizdevējiem tiks runāt par to, «cik var rīkoties uz budžeta deficīta rēķina un cik lielā mērā tas būs jākompensē uz valsts pamatbudžeta rēķina».
«Ja raugāmies no budžeta deficīta viedokļa, mums ir zināmas manevra iespējas, savukārt, ja šīs debates ar aizdevējiem aiziet atkal par 500 miljoniem latu kā pašmērķi, nekādu manevra iespēju nav. Problēma mums nav ar aizdevumu, tas mums ir pieejams un pietiekams, problēma ir ar budžeta deficīta kritēriju izpildi, līdz ar to sarunas ar aizdevējiem nebūs par to, ka mums vajag vairāk naudas, bet par to, kā mēs izpildām budžeta deficīta kritēriju,» paskaidroja premjers.
Vienlaikus Ministru prezidents norādīja, ka valdības pārstāvji starptautiskajiem aizdevējiem jau esot norādījuši: viens no faktoriem, kas var ietekmēt nodomu vēstuli, ir ST spriedums pensiju lietā.
Uz jautājumu, vai kādai amatpersonai būtu jāatbild par prettiesisko lēmumu, premjers atbildēja: «Jāatzīst, ka arī ST savā spriedumā atzinusi, ka ir krīzes situācija un nepieciešami īstermiņa risinājumi šai problēmai. Valdība šo risinājumu redzēja kā speciālu likumu.»
«Es gribētu uzsvērt, ka valdība ST spriedumu nevis vērtē vai apspriež. LM vērtēs, ko nozīmē spriedumā minētais par nediferencētu samazinājumu un ko šajā gadījumā nozīmē diferencēts samazinājums. Jebkurā gadījumā ir skaidrs, ka sprieduma ietekme uz budžetu ir ļoti nopietna,» klāstīja valdības vadītājs.
Jau vēstīts, ka ST atzinusi visu pensionāru tiesības uz pilnu pensiju. ST norādīja, ka apstrīdētās normas pārkāpj gan personas tiesības uz sociālo nodrošinājumu, gan tiesiskās paļāvības principu.
Līdz ar šo spriedumu atcelts pensiju samazinājums gan strādājošajiem, gan nestrādājošajiem pensionāriem. Atzīts, ka likuma normas par pensiju samazinājumu neatbilst Satversmes normām, kas noteic, ka «Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika» un «ikvienam ir tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecuma, darbnespējas, bezdarba un citos likumā noteiktajos gadījumos».
ST lēma, ka saskaņā ar šo likumu noteiktie ieturējumi no pensijām jāizbeidz ne vēlāk kā nākamā gada 1. martā. Saeimai ne vēlāk kā līdz šim datumam jānosaka kārtība, kādā atlīdzināmi ieturējumi, kas veikti, pamatojoties uz apstrīdētajām normām.
Izvērtējot valsts ekonomisko stāvokli un valsts budžeta iespējas, uz apstrīdēto normu pamata neizmaksātā pensijas daļa Saeimas noteiktajā kārtībā pilnā mērā atmaksājama ne vēlāk kā līdz 2015. gada 1. jūlijam.
Augusta beigās ST apvienotajā lietā ietilpst iepriekš ierosinātās lietas, kas attiecas uz vecuma un saskaņā ar nolikumiem piešķirto izdienas pensiju samazināšanu par 10%, kā arī strādājošo pensionāru vecuma un izdienas pensiju samazināšanu par 70%.
Līdz jūlija beigām no pensionāriem bija saņemts ļoti daudz iesniegumu (aptuveni 9000) saistībā ar likumu, kas noteic pensiju lielumu pēc šā gada 1. jūlija.