/nginx/o/2018/07/16/10279221t1h6e48.jpg)
Lielāko izbrīnu izraisa ekonomikas ministra politizētā attieksme pret investoriem, vērtējot tos nevis pēc Latvijas tautsaimniecībā ieguldīto līdzekļu apjoma un nozares nozīmīguma Latvijas tautsaimniecībai, bet gan pēc pilnīgi nepamatotām baumām par iespējamo saistību ar politiskajiem konkurentiem. Šāda – politizēta pieeja noved strupceļā un paralizē jebkādu investīciju piesaisti.
Ministram būtu jāatceras, ka viņš ir ne tikai JL biedrs, bet arī Latvijas valsts amatpersona. Tā ir bezatbildība, ka valdības pārstāvja ignorances rezultātā potenciāli ļoti liela investīcija Latvijas tautsaimniecībā varētu kārtējo reizi iet secen - nemaz nerunājot par Latvijas iespēju videi draudzīgā veidā iegūt un visticamāk arī eksportēt ievērojamu elektroenerģijas daudzumu. Lai arī vēja parku būvniecība jūrā ir projekts ar milzīgām, ļoti grūti atpelnāmam investīcijām, Dānijas, Nīderlandes un citu valstu pieredze rāda, ka šādām tehnoloģijām ir lielāka nākotne, nekā importētās fosilās degvielas dedzināšanai elektroenerģijas ražošanai.
Tieši ekonomikas ministrs nes politisku atbildību par Latvijas valsts apņemšanos sasniegt solītos augstos atjaunojamās enerģijas apjomus elektroenerģijas apgādes bilancē. Par šādas apņemšanās neizpildi EK ir tiesības vērsties pret Latvijas valsti. Cerams, vismaz to ekonomikas ministrs izprot un dara visu iespējamo, lai šādu risku novērstu.
Lai novērstu subjektīvā faktora lomu lēmumu pieņemšanā, ministram būtu jānodrošina precīza likumdošanas regulējuma pieņemšana par atļauju piešķiršanu šādām milzu investīcijām, kā arī par ģenerējošo jaudu būvniecības kārtību atklātā jūrā.