Sv 29.11.2020.

Drošībnieks Gulbis joprojām saņem algu un slimo

Edgars Gulbis

FOTO: Ieva Čīka/LETA

Izrādās, ka skandalozu slavu guvušais Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienesta virsnieks Edgars Gulbis, kuru pirms noteiktā laika atvaļināja no aktīvā dienesta un kuram bija atņemtas virsnieka dienesta pakāpes, joprojām saglabā savu amatu un turpina saņemt karavīra atlīdzību, lai arī darba pienākumus neveic, noskaidrojis laikraksts «Latvijas Avīze».

Pavēli par Gulbja atvaļināšanu no dienesta izdeva 2008. gada martā, bet Valsts prezidents kā valsts bruņoto spēku virspavēlnieks atņēma viņam virsnieka dienesta pakāpes. Šie lēmumi pieņemti pamatojoties uz dienesta izmeklēšanas secinājumiem par to, ka savās paša rakstītajās autobiogrāfijās Gulbis nav norādījis, ka pirms iestāšanās dienestā ir tiesāts par tīša nozieguma izdarīšanu. Turklāt, stājoties dienestā, sniedzis melīgas ziņas par iegūto izglītību.

Lai gan šīs ziņas sabiedrībā izskanēja skaļi, pavisam klusi viņš atguvis savu iepriekšējo statusu un atalgojumu. Izrādās, ka Gulbis abus lēmumus pārsūdzējis.

Beidzoties maksimālajam termiņam, kura laikā apsūdzēto var turēt apcietinājumā bez tiesas sprieduma, Gulbis ieradās darbā, lai izmantoto atvaļinājumu, kas iekrājies iepriekšējos gados. Savukārt pēc tam viņš izņēmis darba nespējas lapu un slimo vēl joprojām.

Nacionālo bruņoto spēku pārstāvis Normunds Stafeckis laikrakstam atklājis, ka Gulbis šā pusgada laikā ne brīdi nav pildījis savus tiešos dienesta pienākumus, tomēr atzina, ka darba samaksu pēc iznākšanas no cietuma saņēmis. Tomēr viņš neatklāj, cik lielu atalgojumu Gulbis saņem.

Tomēr ar Gulbi līgums profesionālo dienestu beigsies jau janvāra beigās, un visticamāk, bruņotie spēki līgumu nepagarinās.

Savukārt kāds Valsts civildienesta ierēdnis, kurš vēlējies palikt anonīms, laikrakstam norādījis, ka šādās situācijās, kad valsts institūciju amatpersonas tur aizdomās vai apsūdz par būtiskiem noziegumiem, lētāk un valstij izdevīgāk būtu viņus no darba atbrīvot, nevis tikai atstādināt un gaidīt, kamēr spriedums stājas likumīgā spēkā un visu šo laiku darbiniekam par darba pienākumu neveikšanu maksāt atalgojumu.

«Pat, ja vienā gadījumā no desmit tiesa pieņem attaisnojošu spriedumu, valstij tik un tā izdevīgāk ir samaksāt kompensāciju, kas būs krietni mazāka nekā mēnešiem un gadiem maksāts atalgojums reāli nenodarbinātām personām, kuras tiesa beigu beigās atzīs par vainīgām,» skaidrojis ierēdnis.

Aktuālākās ziņas