Veismane konfliktu ar komisiju saista ar stāstu par Klintonu un pāvestu

Īpaši sasauktā preses konferencē Veismane šodien kategoriski noraidīja izteiktos pārmetumus par vēlmi iesaistīt DP, tādējādi izsekojot žurnālistes darbu. Izveidojušos situāciju viņa salīdzināja ar «lielu brēku, mazu vilnu» un preses konferenci sāka ar ironisku stāstu.

«Gar ezeru pastaigājies pavēsts, un stiprais vējš viņa cepuri ienesis ezerā. Pa ezeru laivā braucis bijušais ASV prezidents Bils Klintons, kurš cepuri esot pāvestam atvedis un uzlicis atpakaļ galvā. Kā jūs domājat, ko nākamajā dienā par šo gadījumu rakstīja mediji - «Klintons neprot peldēt»,» stāstīja Veismane.

Pēc Valsts kancelejas vadītājas domām, šajā situācijā ar viņu esot tāpat kā «ar Klintonu», jo viņas rīcība ir pārprasta.

Vesimane arī uzvēra, ka sākotnēji vēlējusies noskaidrot, no kurienes aģentūras LETA žurnāliste pēc Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdes ieguvusi informāciju par ES projektu tāmēm, un tāpēc arī vērsusies pie komisijas vadītājas Vaira Paegles (PS).

Atbildīgie komisijas pārstāvji viņu informējuši, ka visas informācijas mapītes esot uz vietas, tomēr kāds deputāts viņai pastāstījis, ka viena mapīte ar iepriekšminēto esot pie viņa.

Tad Veismane sapratusi, ka viņai tiekot melots un tikusi apsvērta doma iesaistīt DP, lai noskaidrotu šīs ierobežotās informācijas nopludinātājus. Kā uzsvēra Veismane, iepriekš paziņojot paredzētās līgumcenas, pastāvot bažas par iepirkumu sadārdzināšanos un valsts līdzekļu izšķērdēšanu.

Šodien plaši apmeklētajā preses konferencē arī citi žurnālisti, kuri piedalījušies iepriekšminētajā Saeimas komisijas sēdē, norādīja, ka arī viņu rīcībā bija nonākuši Valsts kancelejas sagatavotais informācijas kopsavilkums uz četrām lapām, tomēr tas nebijis atzīmēts ar nekādām īpašām atzīmēm par slepenību un bijis pieejams visiem sēdes dalībniekiem.

Noprotams, ka tieši LETA žurnāliste savā ziņā pēc Saeimas komisijas sēdes bijusi ļoti detalizēti atspoguļojusi visus pieejamos finansējuma skaitļus.

Savukārt Veismane norādīja, ka iepriekš ar Paegli bijusi saruna, ka visi sēdē iesniegtie materiāli ir slepeni, tāpēc viņai nav bijušas bažas, ka kāds no iesniegtajiem materiāliem varētu brīvi nonākt mediju rīcība.

Kā ziņots, Veismane apsvērusi ideju par ziņu aģentūras LETA žurnālistes telefonsarunu noklausīšanos un e-pastu pārbaudi, iesaistot tajā DP, ziņoja raidījums «De facto». Par šādu plānu raidījumu informēja Paegle, jo Veismane par šādu rīcību ar viņu konsultējusies.

Jau ziņots, ka pērnā gada pavasarī starp Valsts kanceleju un Saeimas Eiropas lietu komisiju aizsākās diskusijas par kādu Eiropas fondu projektu. Tā kopsumma bija vairāk nekā seši miljoni latu, kuri paredzēti dažādiem auditiem, pētījumiem, ierēdņu analītisko prasmju stiprināšanai.

Projektu pārrauga Valsts kanceleja. Tikai pagājušajā nedēļā Eiropas lietu komisijas sēdē deputāti beidzot detalizēti ieraudzīja konkrētas tāmes un paredzētos izdevumus. Publiskajā sēdē klāt bija arī ziņu aģentūras LETA žurnāliste. Arī viņa, tāpat kā visi citi klātesošie, saņēma Valsts kancelejas sagatavotos dokumentus un dažus no paredzētajiem tēriņiem vēlāk publicēja savā ziņā.

Pēc ziņas publicēšanas Paegle saņēmusi īsziņu no Veismanes, kura lūgusi Paegles atļauju iesaistīt Drošības policiju, lai noskaidrotu, kā žurnāliste tikusi pie informācijas. Pēc tam Paegle zvanījusi Veismanei un noskaidrojusi, ka Veismanei esot svarīgi zināt, kas ir viņas nedraugi, un tāpēc viņa lūgšot Drošības policijai izsekot šīs žurnālistes telefona zvaniem un e-pastiem. Paegle šādai rīcībai nav piekritusi, uzskata, ka informācijas atklātība esot ļoti svarīga.

LETA jau ziņoja, ka Saeimas Eiropas lietu komisija skeptiski vērtē Eiropas Savienības (ES) fondu izmantošanas lietderību valsts pārvaldes administratīvās kapacitātes celšanai un turpinās rūpīgi sekot, cik efektīvi ES fondu līdzekļi tiks izmantoti Valsts kancelejas iecerētajos projektos.

Deputāti, uzklausot Valsts kancelejas informāciju par ES fondu līdzekļu izmantošanu valsts pārvaldes projektos kopsummā 6,39 miljonu latu apmērā, pauda neizpratni, ka joprojām nav skaidri definētas jomas, kurās plānots veikt valsts strukturālo reformu ietekmes novērtējumu.

Deputātiem izsniegtajā informācijā, teikts, ka no ES fondiem laika posmā līdz 2013.gadam atbalstam strukturālo reformu īstenošanai un analītisko spēju stiprināšanai tiks izlietoti 1 491 011 lati. No šīs summas strukturālo reformu ietekmes novērtējumam piecās jomās katru gadu paredzēts tērēt pa 125 000 latu, kas kopumā veidos 500 000 latu.