Jautāts, kādēļ viņš iesaistījies Meierovica biedrībā — vai viņš tur nonācis no brīva prāta, Sarmītes Ēlertes vārda vai Meierovica personības savaldzināts, vai arī vilkšus ievilkts, Jaunā Rīgas teātra mākslinieciskais vadītājs režisors Alvis Hermanis intervijā laikrakstam «Latvijas Avīze sacījis, ka viņš «pilnībā uzticas Ēlertei». Taču politikā viņš neiešot «nekad mūžā». «Nekad mūžā. Pilnīgi izslēgts. Politiķis - tā ir profesija. Es ļoti labi jūtos savējā, lai to mainītu,» sacījis Hermanis.
«Kā gan mani varētu ievilkt? Es pilnībā uzticos Sarmītei Ēlertei. Vienmēr esmu uzticējies tam, ko viņa dara. Biedrības mērķis ir izbeigt to situāciju valstī, kad politiku nosaka maza, šaura cilvēku grupa un aiz katras partijas stāv astoņi onkuļi, kuri savā starpā kaut ko sarunā. Esmu par pilsonisku sabiedrību, kur lēmumu sagatavošanā iesaistās pēc iespējas vairāk cilvēku. Valstī pietrūkst ideju, lai cilvēki nevis brauktu prom, bet nestu savas domas kopā. Draņķīgāk kā mūsu zemē patlaban vairs nevar būt,» norādījis Hermanis.
Tāpat Hermanis laikrakstam «Latvijas Avīze» teicis, ka cilvēkiem «jāliek kāja durvīs, jūtot, ka briest sabiedrībai un valstij apšaubāmi lēmumi un likumi». Viņaprāt, «politiķus vajag stumdīt, viņiem nedrīkst ļaut vaļoties, slinkot un darīt dumības».
Hermanis uzskata, ka Latvijā cilvēkiem vairāk vajadzētu apzināties, ka šeit ir viņu zeme, viņu valsts. «Lai jebkurā Vakareiropas pilsētā, piemēram, Ķelnē, kas nebūt nav pati skaistākā Vācijā, kāds pilsētas centrā iedomātos uzbliezt supermārketu kā pie mums Daugavas krastmalā tā dēvēto bastionu! Pilsoniskā sabiedrība sanāktu kopā, aizietu uz mēriju un visus ierēdņus, kas ko tādu iedomātos pieļaut, izmestu pa logu. Pilsonība apzinās: tā ir viņu zeme, viņu valsts. Viņi to sargātu un politikāņiem visu laiku sistu pa pirkstiem,» laikrakstam sacījis režisors.
