/nginx/o/2018/08/24/11310799t1h4f39.jpg)
2010.gada Nobela prēmija ķīmijā trešdien piešķirta trim zinātniekiem - amerikānim Ričardam Hekam un japāņiem Eiiči Negisi un Akiram Sudzuki - par nozīmīgiem pētījumiem organiskajā ķīmijā, kas pavēruši iespēju savienot oglekļa atomus, izmantojot pallādija katalizatorus.
Zviedrijas Karaliskā zinātņu akadēmija izteikusi atzinību viņu veikumam, kam jau šobrīd ir liela nozīme gan akadēmiskajos, gan lietišķajos pētījumos un kas pavēris iespējas radīt sarežģītas ķīmiskās vielas, ko izmanto gan medicīnā, gan lauksaimniecībā, gan elektronikā.
Nobela prēmija ķīmijā piešķirta par oglekļa atomu pētījumiem
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Heks, Negisi un Sudzuki atklājuši procesu, kā ar pallādija katalizatoru palīdzību savienot oglekļa atomus tā, lai tie veidotu stabilu organisko molekulu «skeletu».
Tas ļāvis ķīmiķiem sintezēt savienojumus, kas izmantojami cīņā pret zarnu vēzi, herpes vīrusu un HIV, kā arī radīt mūsdienīgākas plastmasas, ko jau izmanto, piemēram, īpaši plānu monitoru ražošanā.
Pamatus šim atklājumam pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados lika šobrīd 79 gadus vecais ASV Delavēras universitātes profesors Ričards Heks.
Vēlāk šos pētījumus tālāk attīstīja Negisi, kas pašlaik ir 75 gadus vecs un strādā ASV Perdjū universitātē, un 80 gadus vecais Sudzuki, kas pārstāv Japānas Hokaido universitāti.
Pērn Nobela prēmija ķīmijā tika piešķirta ASV zinātniekiem Venkatramanam Ramakrišnanam un Tomasam Šteicam, kā arī Izraēlas zinātniecei Adai Jonatai, kuri izpētījuši, kā ribosomas, kas ražo proteīnus, darbojas atomu līmenī.
Kā LETA jau ziņoja, šā gada Nobela prēmija medicīnā piešķirta britam Robertam Edvardsam, atzīstot viņa nopelnus ārpusdzemdes apaugļošanas (IVF) attīstībā.
Fizikā Nobela prēmija šogad piešķirta diviem Krievijā dzimušiem, bet šobrīd Rietumeiropā strādājošiem zinātniekiem - Andrē Geimam un Konstantīnam Novosjolovam par novatoriskiem eksperimentiem attiecībā uz grafēnu - plānāko un reizē arī izturīgāko šobrīd pasaulē pazīstamo nanomateriālu.
Nobela Miera prēmijas ieguvējs tiks paziņots 8.oktobrī Oslo, bet prēmiju laureāti literatūrā un ekonomikā tiks nosaukti Stokholmā attiecīgi 7. un 11.oktobrī.
Prestižās godalgas ieguvēji saņems arī desmit miljonus zviedru kronu (767 tūkstošus latu), kurus vienas balvas ietvaros savstarpēji var sadalīt līdz trim uzvarētājiem.
Nobela Miera prēmija tiks pasniegta 10.decembrī Oslo, bet pārējo prēmiju ieguvēji tajā pašā dienā tiks apbalvoti Stokholmā.