Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/17/10346621t1ha498.jpg)
Preču zīme patērētāja ieskatā var būt pat nozīmīgāka par pašu preci, norāda Patentu valdes Preču zīmju un dizainparaugu departamenta vadītāja Dace Liberte. Viņa atgādina, ka Latvijā jau reģistrētu vai reģistrācijai pieteiktu preču zīmi var pieteikt arī starptautiskajai reģistrācijai, tā iegūstot aizsardzību gan Eiropas Kopienas 27 valstīs, gan arī valstīs, kas pievienojušās Madrides nolīgumam par zīmju starptautisko reģistrāciju.
Latvijā preču zīmju reģistrācija notiek saskaņā ar 1999. gada likumu «Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm». Likums vairakkārt koriģēts, tā pēdējos grozījumus Saeima veica 14. oktobrī, lai harmonizētu preču zīmju reģistrācijas administratīvās procedūras saskaņā ar Latvijas pievienošanos Singapūras starptautiskajam līgumam par preču zīmēm, kas Latvijā stājas spēkā 2009. gada 16. martā.
Kaut gan Madrides nolīgums par zīmju starptautisko reģistrāciju pirmoreiz pieņemts 1891. gadā (nākamgad tam būs 120. jubileja!), mūsu komersanti bieži vien piemirst par preču zīmes reģistrācijas nozīmīgumu, kas it īpaši svarīgi laikā, kad preču un pakalpojumu tirgus robežas tikpat kā izzudušas.
Reģistrācijas priekšrocības
Preču zīme ir apzīmējums, kuru lieto, lai kāda uzņēmuma preces vai pakalpojumus atšķirtu no cita uzņēmuma precēm un pakalpojumiem. Preču zīmes reģistrācija ir brīvprātīga, jo lietot var arī nereģistrētu zīmi. Taču reģistrēta preču zīme nodrošina izņēmuma tiesības aizliegt citām personām, tai skaitā konkurentiem, komercdarbībā izmantot preču zīmei identisku vai sajaucami līdzīgu apzīmējumu saistībā ar identiskām vai līdzīgām precēm.
Reģistrējamās zīmes attiecīgi iedala preču zīmēs un pakalpojumu zīmēs. Reģistrētas tiek arī kolektīvās zīmes, kuras piesaka uzņēmumu apvienības, asociācijas u.tml. organizācijas, un sertifikācijas zīmes, kas apliecina noteiktas kvalitātes prasības (piemēram, zīme “Kvalitatīvs produkts» jeb tā dēvētā «Zaļā karotīte»).
Tiesības uz preču zīmi var iegūt gan juridiskā persona, gan fiziskā persona, gan vairākas personas vienlaikus, kurām preču zīme piederēs kā kopīpašums. Tiesību iegūšana var notikt, preču zīmi reģistrējot nacionālā vai starptautiskā reģistrā, bet tās var arī iegūt ar preču zīmes intensīvu izmantošanu komercdarbībā un reklāmas pasākumos. Vienīgi otrajā gadījumā konfliktsituācijās var būt grūtāk pierādīt šādu tiesību esamību, bet pirmajā gadījumā jārēķinās ar finansiāliem izdevumiem.
Reģistrētu preču zīmi kā īpašumu var pārdot, dāvināt, ieķīlāt, novēlēt mantojumā. Tā var veidot arī nozīmīgu uzņēmuma aktīvu daļu, kā arī kļūt par būtisku mārketinga instrumentu uzņēmuma tēla radīšanai. Preču zīmes īpašnieks ar licences līgumu var nodot savas tiesības uz preču zīmes izmantošanu citai personai.
Preču zīmes izvēle
Likums noteic, ka preču zīmi var veidot jebkurš apzīmējums, ko var grafiski attēlot un kas ļauj atšķirt viena uzņēmuma preces vai pakalpojumus no citu uzņēmumu precēm vai pakalpojumiem. Preču zīmes var būt:
* vārdiskas — sastāv no burtiem, vārdiem, arī no personvārdiem, uzvārdiem, cipariem;
* grafiskas — attēls, zīmējums, grafisks simbols, krāsas tonis, krāsu salikums;
* telpiskas — telpisks apjoms, preces vai tās iesaiņojuma forma;
* kombinētas — sastāv no iepriekšminēto elementu kombinācijām (preces etiķete u.tml.);
* īpašu veidu jeb speciālas (skaņas vai gaismas signāli u.tml.).
Izvēloties preču zīmi, svarīgi ir ievērot, lai to var viegli izlasīt, uzrakstīt, izrunāt un iegaumēt un lai tāda jau nebūtu reģistrēta. Preču zīme nedrīkst būt maldinoša, amorāla, kā arī tā nedrīkst būt klaji aprakstoša (piemēram, «akmensvate»). Vēlams arī pārliecināties, ka, nokļūstot ārpus vietējā tirgus robežām, preču zīme neradīs pārpratumus (piemēram, citā valodā neraisīs divdomīgas asociācijas). Reģistrāciju var atteikt arī tādai preču zīmei, kuras apzīmējums komercdarbībā kļuvis par vispāratzītu paražu (piemēram, konfektes «Gotiņa»). Tāpat preču zīme nevar maldināt ar ģeogrāfiskā nosaukuma izmantojumu (piemēram, Latvijā ražots «Bavārijas alus»). Atteikti tiek arī negodprātīgi preču zīmju reģistrācijas pieteikumi (piemēram, «Calvin Klein»). Tāpat jāizvairās no nacionālās simbolikas un heraldikas izmantošanas preču zīmēs un citiem likumā minētiem gadījumiem.
Pastāv arī izņēmumi, kad preču zīmi reģistrē, lai gan teorētiski to nevajadzētu darīt, taču tā jau kļuvusi par preču zīmi ilgstošas lietošanas rezultātā (piemēram, «Rīgas miesnieks», kamēr reģistrācijai diezin vai pieņemtu zīmi «Rīgas frizieris»).
Reģistrācijas izmaksas
Preču zīmes reģistrācija maksā Ls 60 par pieteikuma iesniegšanu un Ls 65 par ierakstīšanu Valsts reģistrā (ieskaitot apliecības izsniegšanu un publikāciju). Minētās izmaksas attiecas uz pieteikumu, ja preces vai pakalpojumi, uz kuriem tiek lūgta zīmes reģistrācija, ietverti vienā klasē (izmantota tiek preču un pakalpojumu starptautiskā Nicas klasifikācija). Par katru papildus klasi maksājama nodeva Ls 20. Kolektīvās zīmes pieteikuma iesniegšana izmaksā Ls 150. Preču zīmes reģistrācija ir spēkā 10 gadus, preču zīmes faktiska izmantošana jāsāk piecu gadu laikā pēc tās reģistrācijas.