Kad cerība par suņa atrašanu jau bija zudusi, pirms trim mēnešiem pazudušais haskijs Maršals, pateicoties garāmgājēju vērīgumam, nokļuvis atpakaļ pie saimniekiem.
Saimnieks atrod haskiju pēc trim mēnešiem (8)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Portāls zz.lv jau rakstīja, ka decembrī no Draudzības ielas pazudis pusgadu vecs haskija kucēns. Toreiz tā saimnieks Krišjānis Majevskis stāstīja, ka dzīvnieks pa sētas apakšu izrakās no pagalma. Kaimiņiene Atmodas ielā esot redzējusi, ka suni ar dažādu krāsu acīm pie pavadas vedis kāds bezpajumtnieks, taču nezināja dzīvnieka vārdu un nevarēja pasaukt. Krišjānis mīluļa meklējumos vērsies policijā, apmeklēja dzīvnieku patversmi un pārbaudīja informāciju, ka bezpajumtnieks ar līdzīgu suni redzēts arī stikla taras pieņemšanas punktā. Visi meklējumi bija veltīgi – Maršals netika atrasts.
Bet marta vidū puisim piezvanīja kāds paziņa, kurš zināja par pazudušo. «Viņš stāstīja, ka pie 5. vidusskolas redzējis Maršalam līdzīgu suni, kurš nevienam neiet klāt,» atstāsta Krišjānis. Jelgavnieks tiešām pie skolas atrada savu suni, kurš skraidīja bez siksnas.
«Maršals izskatījās labi, bija barots. Iespējams, dzīvoja kādā dzīvoklī Asteru ielā, jo, kad draudzene bija izvedusi viņu pastaigā, suns apstājās pie kādas kāpņu telpas un labprāt arī gāja iekšā,» stāsta saimnieks.
Krišjāņa mamma gan joprojām netic, ka atrastais kucēns ir Maršals, tāpēc sauc viņu nevis vārdā, bet par suni. Pats puisis ir pārliecināts, ka suns ar atšķirīgo acu krāsu (viena acs ir zila, otra brūna) ir Maršals. Par to liecinot arī tas, ka dzīvnieks atkal mēģina izrakties no mājas pagalma. «Haskiji ir grūti apmācāmi,» atzīst jelgavnieks, stāstot, ka «suņa skola» Maršalam apgūt uzvedības manieres diez vai palīdzēs, tāpēc Krišjānim pašam nāksies vērīgāk sekot visām mīluļa gaitām.