FOTO: Ieva Čīka/LETA
Ārlietu ministrija (ĀM) «dienesta vajadzībām» izplatīja informatīvu materiāls par 16.martu. Visu ministriju valsts sekretāriem, Valsts prezidenta kancelejas vadītājam, Ministru prezidenta biroja vadītājai un Saeimas priekšsēdētājas ārlietu padomniekam adresētajā dokumentā ĀM dod amatpersonām padomus, kā publiskajā telpā runāt par Leģionāru atceres dienas pasākumiem - vēstī «Latvijas Avīze», kuras rīcībā nonācis šis materiāls.
«16.marta notikumi Latvijā diemžēl rezonē starptautiskajā sabiedrībā un piesaista arī starptautisko mediju uzmanību. Ir centieni ar šā datuma starpniecību izplatīt nepatiesu un apmelojošu informāciju par Latvijas sabiedrību un valsts politiku. Šajā kontekstā būtu svarīgi valsts amatpersonām paust viennozīmīgu un vienādu nostāju jautājumos, kas saistīti ar šo datumu,» teikts dokumenta ievadā.
Tālāk izklāstīti punkti par Latvijas vispārējo nostāju; skaidrojums, kas ir leģionāri; 16.marta notikumu interpretācija un valdības aicinājumi sabiedrībai 16.martā.
Dokuments lielākoties ir vēsturiski korekts skaidrojums. Piemēram, tajā minēts, ka leģions bija piespiedu kārtā mobilizētas frontes vienības, leģionāri nekad nav cīnījušies par fašistisko ideoloģiju, bet tikai pret PSRS karaspēku un leģiona apakšvienības nepiedalījās represīvās darbībās.
ĀM arī atgādina ASV Pārvietoto personu komisijas 1950.gada 1.septembra slēdzienu, kurā teikts, ka «Baltijas ieroču SS vienības (Baltijas leģioni) no to mērķa, ideoloģijas, darbības un sastāva ziņā ir uzskatāmas par savrupām un no vācu SS atšķirīgām vienībām, tādēļ komisija tās neuzskata par ASV valdībai naidīgu kustību».
Interesanti ir arī padomi, kā amatpersonām vajadzētu interpretēt 16.marta pasākumus. Piemēram – «radikāli pretēju uzskatu grupu akcija, kuru izmanto gan pašmāju, gan ārvalstu politiskie spēki, lai vairotu savu popularitāti» vai «neesošs konflikts (konflikts bez būtības), mākslīgi izprovocēts šovs vietējās un ārvalstu preses pārstāvjiem». Dokumentā atrodams arī aicinājums sabiedrībai rūpīgi izvērtēt «radikālo un ekstrēmiski noskaņoto organizāciju patiesos nodomus».
Dažas pamācības šķiet, diplomātiski izsakoties, realitātei neatbilstošas. Piemēram, ministrija apgalvo, ka «bijušo karavīru organizācijas bojāgājušos cīņu biedrus piemin privāti, pulcējoties baznīcā un kapsētā» un «leģionāru organizācijas nav iesniegušas pieteikumus akciju rīkošanai 16.martā».
Ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis (V), jautāts, vai organizācijas «Daugavas vanagi Latvijai» ir aizmirsti vai arī apzināti tiek sniegta maldinoša informācija, sākotnēji mēģināja skaidrot, ka dokuments, iespējams, tapis vēl pirms gājiena pieteikuma.
Laikraksts uzsver: šāds skaidrojums gan ir maz ticams, jo «Daugavas vanagi» jau 2009.gadā pieteica 16.marta gājienus trim gadiem uz priekšu. Dienas gaitā gan Kristovskis savu viedokli precizēja un vēlāk ar savas padomnieces Daces Balodes starpniecību informēja, ka «Daugavas vanagi» neesot leģionāru organizācija.
Ne ārlietu ministrs, ne viņa padomniece nevarēja precizēt, kas domāts ar dokumentā minētajiem radikāļiem un ekstrēmistiem, kuru «patiesos nodomus» sabiedrība tiek aicināta izvērtēt. «Tādi ir sastopami abās pusēs. Precīzus nosaukumus gan es jums nepateikšu, jautājiet valsts sekretāram,» atrunājās ministrs.
Taču ĀM valsts sekretārs Andris Teikmanis bija vēl nerunīgāks. «Kur jūs dabūjāt šo informāciju? Tā ir domāta tikai dienesta vajadzībām. Es nekomentēšu nelikumīgā ceļā iegūtus dokumentus,» atcirta ĀM galvenais ierēdnis.
Viņš pauda nožēlu, ka radikālas organizācijas cenšas «vecos vīrus iesaistīt savās politiskajās spēlēs», bet nevēlējās precizēt, par kādiem radikāļiem ir runa. Toties Teikmanis tāpat kā ministrs pauda pārliecību, ka «Daugavas vanagi» nav leģionāru organizācija: «Papētiet vēsturi. Vienīgā leģionāru organizācija ir Latvijas Nacionālo karavīru biedrība. «Daugavas vanagi» ir jaunieši. Piedodiet, bet Krūmiņš pulveri nav ostījis.»
Biedrības «Daugavas vanagi Latvijai» vadītājs Jānis Atis Krūmiņš, visticamāk, pulvera smaku ierakumos tiešām nav ostījis, bet 2009.gadā viņš ir izturējis skarbu sarunu ar Teikmani zem četrām acīm, kurā valsts sekretārs agresīvā tonī esot mēģinājis viņu atrunāt no leģionāru gājiena rīkošanas, skaidro laikraksts.
Krūmiņš iesaka Teikmanim pašam ieskatīties vēsturē – «Daugavas vanagu» organizāciju 1945.gada 28.decembrī Cēdelgēmas karagūstekņu nometnē Beļģijā dibināja bijušie Latviešu leģiona kareivji. Un tieši «Daugavas vanagi» 1952.gadā nolēma 16.martā pieminēt savus kritušos biedrus. Organizācijas kodolu faktiski visās nodaļās joprojām veidojot bijušie leģionāri, kaut arī viņu skaits, protams, ar katru gadu iet mazumā.
«Es domāju, ka Teikmaņa kungs šos faktus labi zina, bet cenšas spekulēt uz cilvēku nezināšanu. Viņš jau nemitīgi velk uz Krievijas pusi,» vērtēja Krūmiņš.
