Interesanti ir arī padomi, kā amatpersonām vajadzētu interpretēt 16.marta pasākumus. Piemēram – «radikāli pretēju uzskatu grupu akcija, kuru izmanto gan pašmāju, gan ārvalstu politiskie spēki, lai vairotu savu popularitāti» vai «neesošs konflikts (konflikts bez būtības), mākslīgi izprovocēts šovs vietējās un ārvalstu preses pārstāvjiem». Dokumentā atrodams arī aicinājums sabiedrībai rūpīgi izvērtēt «radikālo un ekstrēmiski noskaņoto organizāciju patiesos nodomus».
Dažas pamācības šķiet, diplomātiski izsakoties, realitātei neatbilstošas. Piemēram, ministrija apgalvo, ka «bijušo karavīru organizācijas bojāgājušos cīņu biedrus piemin privāti, pulcējoties baznīcā un kapsētā» un «leģionāru organizācijas nav iesniegušas pieteikumus akciju rīkošanai 16.martā».
Ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis (V), jautāts, vai organizācijas «Daugavas vanagi Latvijai» ir aizmirsti vai arī apzināti tiek sniegta maldinoša informācija, sākotnēji mēģināja skaidrot, ka dokuments, iespējams, tapis vēl pirms gājiena pieteikuma.
Laikraksts uzsver: šāds skaidrojums gan ir maz ticams, jo «Daugavas vanagi» jau 2009.gadā pieteica 16.marta gājienus trim gadiem uz priekšu. Dienas gaitā gan Kristovskis savu viedokli precizēja un vēlāk ar savas padomnieces Daces Balodes starpniecību informēja, ka «Daugavas vanagi» neesot leģionāru organizācija.
Ne ārlietu ministrs, ne viņa padomniece nevarēja precizēt, kas domāts ar dokumentā minētajiem radikāļiem un ekstrēmistiem, kuru «patiesos nodomus» sabiedrība tiek aicināta izvērtēt. «Tādi ir sastopami abās pusēs. Precīzus nosaukumus gan es jums nepateikšu, jautājiet valsts sekretāram,» atrunājās ministrs.