P 18.01.2021.

KNAB daļu «oligarhu lietas» materiālu gatavojas nodot prokuratūrai

FOTO: Ieva Čīka/LETA

Iespējams, jau novembra sākumā tā dēvētajā «Oligarhu lietā» gaidāms pavērsiens - Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētāji gatavojas daļu materiālu nodot prokuratūrai, kam būs jālemj par apsūdzību uzrādīšanu LPP/LC priekšsēdētājam Aināram Šleseram un Ventspils domes priekšsēdētājam Aivaram Lembergam, šodien vēsta žurnāls «Ir».

Izmeklēšana tā dēvētajā oligarhu lietā pašlaik norit vismaz trīs virzienos, un informācija, kas ir žurnāla rīcībā, ļauj secināt, ka KNAB to sadalīs vairākos atsevišķos kriminālprocesos, lai tādējādi paātrinātu virzību uz priekšu.

Pirmā pie prokuroriem var nonākt lieta, kurā izmeklēta iespējamā kukuļošana Rīgas brīvostas valdes priekšsēža vēlēšanās un brīvostas reklāmas līgumi ar «Neatkarīgās Rīta Avīzes» izdevēju SIA «Mediju nams». KNAB varētu lūgt prokuratūru uzrādīt Šleseram apsūdzību kukuļdošanā, savukārt Lembergam - kukuļņemšanā trešās personas interesēs.

Žurnāls noskaidrojis, ka šāds pavērsiens gaidāms jau šomēnes vai novembra sākumā. KNAB par to pagaidām nekādu oficiālu informāciju gan nesniedz, jo sabiedrība tiks informēta pēc lēmumu pieņemšanas, sacīja KNAB pārstāvis Andris Vitenburgs.

Notikumi, kuru dēļ KNAB maijā lūdza Saeimu atļaut kratīšanu toreizējā deputāta Šlesera dzīvesvietās un par kuriem iespējamas jaunās apsūdzības, risinājās pirms gada - 2010.gada oktobrī. Kad 10.Saeimā tikko ievēlētais Šlesers posās prom no Rīgas domes un atstāja arī Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāja amatu, viņš centies parūpēties par to, lai šajā krēslā nonāktu partijas biedrs Andris Ameriks.

Izmeklētāji uzskata - lai nodrošinātu Zaļo un Zemnieku savienības un konkrēti brīvostas valdes locekļa Viestura Silenieka atbalstu šai vadības maiņai, Šlesers vērsies pie Lemberga, kurš savukārt par Silenieka balsi esot pieprasījis no Šlesera, lai Rīgas brīvosta noslēdz līgumus par reklāmas izvietošanu Mediju nama izdevumos. 7.oktobrī brīvostas valde ievēlēja Ameriku par jauno priekšsēdētāju, un Silenieks nobalsoja par viņu.

Būtisku daļu «oligarhu lietas» izmeklēšanas materiālu veido Šlesera un ar viņu saistītu personu, arī divu citu oligarhu dažādu sarunu ieraksti, kas veikti ilgākā laika periodā. Ja KNAB iegūtie sarunu ieraksti atspoguļo iespējamas noziedzīgas darbības - biznesa, finanšu un politisko shēmu kalšanu un slēptus darījumus -, tad Šlesera mērķis ir pārvērst šīs sarunas par tukšām pļāpām.

KNAB pēc izmeklēšanas pabeigšanas ir jānodod lietā savāktie pierādījumi, un prokuratūrai ir jālemj, vai ir pietiekams pamats apsūdzību celšanai. Noprotams, ka KNAB izmeklētāji par savu darbu ir pilnīgi pārliecināti. Savukārt prokuratūra ļoti prasīgi izvērtē pierādījumu bāzi šajā lietā, lai tās tālākā virzība būtu iespējami raita, žurnālam Ir izdevās noskaidrot neoficiālās sarunās ar tiesībsargājošo iestāžu pārstāvjiem.

Prokuratūras piesardzība tiek skaidrota ar faktu, ka «oligarhu lietu» uzrauga prokurors Māris Leja, kurš bija procesa virzītājs ne vien apjomīgajā un pašlaik sekmīgi iztiesātajā Viļņa Štrama un citu Rīgas pašvaldības amatpersonu korupcijas lietā, bet arī bēdīgi slavenajā Grinberga lietā. Ironiskā kārtā arī šī lieta bija saistīta ar ostu - prokuratūra 2006.gadā apsūdzēja Aivaru Lembergu dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā, kad viņš nereģistrēja valdības apstiprināto pārstāvi Ventspils brīvostas valdē, taču vēlāk visās tiesu instancēs Lembergs tika attaisnots. Šī rūgtā pieredze ir iemācījusi piesardzību.

Tieši Rīgas Tirdzniecības ostas virzienā vērsta izmeklētāju galvenā uzmanība trīsdaļīgajā «oligarhu lietā», kurā tiek noskaidrots, vai oligarhi slēpti kontrolē šo Rīgas brīvostas uzņēmumu un arī vēl citus īpašumus, kuri nekad nav parādījušies oficiālajās amatpersonu deklarācijās. Ja tas tiktu pierādīts, politiķiem būtu jāatbild par valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kā arī nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.

Izmeklēšanā tiek pētīts, vai Šlesers, Lembergs un Andris Šķēle nav slēpti nodrošinājuši savu ietekmi RTO caur trim citām kompānijām un to pārstāvjiem - Kiprā reģistrēto «Mariniera Ltd.» (oficiāli pieder Ralfam Kļaviņam), Šveicē reģistrēto «Zein Holding AG» (oficiāli pieder Viesturam Koziolam, kurš aizņēmies Šlesera naudu) un Latvijā reģistrēto «BTH Rīga» (tās īpašnieki caur vairāku uzņēmumu ķēdi ir ar Šķēli saistīts uzņēmējs Modris Ozoliņš un Lemberga dēlam Anrijam pazīstamais Jānis Lācis).

KNAB aizdomas pamatotas gan ar virkni dokumentu, gan sarunu ierakstiem, kā arī vairākām atbildēm, ko KNAB jau saņēmis uz tiesiskās palīdzības lūgumiem, kas vasaras sākumā tika nosūtīti uz Šveici un dažu citu ārvalstu tiesībsargiem, vēsta žurnāls. Taču, kā neoficiālā sarunā atzina kāds prokuratūras pārstāvis, izmeklētāju darbu apgrūtinot tas, ka «pēdas nenormālā ātrumā tiek dzēstas». Kompānijas ārzonās tiekot likvidētas vai reorganizētas, kamēr attiecīgās valsts tiesībsargājošās iestādes reaģē uz tiesiskās palīdzības lūgumiem.

Otrs «oligarhu lietas» virziens saistīts ar nacionālo lidsabiedrību «airBaltic», tās līdzšinējā vadītāja Bertolta Flika darbību likumību un iespējamu slēptu Šlesera saistību ar «airBaltic» mazākuma akcionāru - Flika vadīto kompāniju Baltijas Aviācijas sistēmas (BAS). Izmeklētāji cenšas noskaidrot, vai kompānijas vadītājs Bertolts Fliks ir pārsniedzis amatpersonas pilnvaras un izmantojis dienesta stāvokli, paklausot Šlesera prasībai noslēgt fiktīvus līgumus ar vairākiem masu medijiem par «airBaltic» un Rīgas pilsētas reklamēšanu vismaz 100 tūkstošu latu vērtībā, bet faktiski šī nauda bijusi domāta Šlesera partijas popularizēšanai. Tāpat arī tiekot pārbaudītas iespējamās aizdomas, ka ar Flika gādību izveidotās shēmas ļāvušas «airBaltic» finanses apzināti novirzīti uz BAS un ar to saistītām kompānijām.

Par to, cik strauji var virzīties izmeklēšana abos pirmajos virzienos, pašlaik trūkst skaidrības, savukārt trešais, tālāk tikušais, izmeklētāju ceļš saistīts ar jau minēto iespējamo kukuļošanu Rīgas brīvostas vadības vēlēšanās, vēsta žurnāls.

Kad oligarhu lietas materiāli nonāks tiesā, viens no skandalozākajiem izmeklēšanas materiāliem var izrādīties piezīmes, kuras metodiski veicis Ventspils mērs Aivars Lembergs. 25.maija agrā rītā, kad KNAB darbinieki negaidīti ieradās uz kratīšanu Lemberga mājās, par Puzes muižu dēvētājās Vecupēs, viņi atrada Lemberga ikdienas darba plānotājus jeb tā sauktās dienasgrāmatas, kurās rūpīgi dokumentēti vairāku pēdējo gadu notikumi.

Tajās, kā noprotams, gana sīki un zinātājiem saprotami ar Lemberga roku esot ierakstītas nozīmīgākās viņa dienas gaitas, sarunu temati, satiktās personas, tikšanos idejas, virzieni, risinājumi. Kāds avots drošības iestādēs žurnālam atzina, ka šie Lemberga plānotāji esot «lielisks izmeklēšanas materiāls», kas ļaujot uztvert daudzu notikumu kontekstu un apjaust Lemberga ietekmi uz politiskajiem procesiem.

Aktuālākās ziņas