Āboltiņa: Ušakova rīcība var apgrūtināt SC iespējas iesaistīties valsts vadīšanā

FOTO: Ieva Čīka/LETA

«Saskaņas centra» (SC) līdera Rīgas mēra Nila Ušakova [s:39887], var apgrūtināt SC iespējas kādreiz iesaistīties valsts vadīšanā, aģentūrai LETA atzina «Vienotības» līdere, Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

«Tas kārtējo reizi demonstrē, ka politiķu vārdi nesakrīt ar darbiem,» norādīja Āboltiņa, atgādinot, ka SC iepriekš vārdos nav atbalstījusi referenduma rīkošanu. «Viņš nav privāta persona, bet gan politiskā spēka vadītājs, kas teica, ka referendumu neatbalstīs,» skaidroja politiķe.

«Vienotības» līdere arī atgādināja, ka, diskutējot par SC iespējamo iesaistīšanu koalīcijā un valdībā, viens no pamatuzstādījumiem bijis par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, bet tagad tiekot demonstrēts pretējs viedoklis. «Tas liek uzdot jautājumus par SC tālāku iesaisti dažādos procesos un valsts vadīšanā,» piebilda Āboltiņa.

Ušakova rīcību neatbalsta arī Zatlera reformu partija. «ZRP stingri iestājas par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, un aicinājums grozīt valsts valodas konstitucionālo statusu nav atbalstāms,» aģentūrai LETA norādīja ZRP līderis Valdis Zatlers.

Zatlers atgādināja, ka arī visās sarunās pēc vēlēšanām par valdības veidošanu SC un Ušakovs personīgi nepārprotami iestājies par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, tāpēc viņš aicina Ušakovu konsekventi sekot savai nostājai šajā jautājumā.

Vienlaikus ZRP iestājas par cieņas pilnu attieksmi pret SC un tā vēlētājiem, kā arī, veidojot koalīciju, uzskatīja, ka SC jādod iespēja pierādīt sevi valdībā. Diemžēl šajā koalīcijā no ZRP neatkarīgu iemeslu dēļ tas nebija iespējams, norādīja Zatlers.

Kā ziņots, Ušakovs plašsaziņas līdzekļiem izsūtītajā paziņojumā, kuru viņš parakstījis kā Latvijas pilsonis, savu rīcību skaidro nevis kā vēršanos pret latviešu valodu, bet gan cīņu par savu pašcieņu.

Ušakovu saniknojusi apvienības «Visu Latvijai» -«Tēvzemei un brīvībai» /LNNK (VL-TB/LNNK) ministru rīcība, kuri valdībā nobalsoja pret līdzekļu piešķiršanu referenduma sarīkošanai. «Atbilstoši likumam, ja savākti 10 000 cilvēku parakstu, valstij ir jāturpina tālākā parakstu vākšana uz sava budžeta rēķina. Un ir vienalga, par ko cīnās referenduma iniciatori. Ministriem demokrātiskā valstī, kurā tiek cienīti visi tās pilsoņi, ir jāatbalsta līdzekļu piešķiršana. Taču tā tas nenotiek ar esošo valdību. Ministri, kuri pārstāv VL-TB/LNNK, nosauca iniciatoru mērķus par amorāliem un nobalsoja pret. (...) Ministriem nav tiesību pēc saviem ieskatiem traktēt likumu un šķirot Latvijas pilsoņus pareizajos un nepareizajos,» raksta Ušakovs.

Politiķis šādu ministru rīcību novērtējis kā spļāvienu sejā. «Runa ir par cieņas trūkumu pret lielu sabiedrības daļu. Šajās vēlēšanās SC vēlētāji apliecināja maksimālu toleranci un gatavību kompromisiem, atbalstot ideju par trīs gadu moratoriju likumdošanas iniciatīvām, kuras skar vēsturiskus un nacionālus jautājumus. Uz šādu soli SC vēlētāji bija gatavi kopēja mērķa labad - mēs visi vēlamies dzīvot vienotā sabiedrībā, kurā cilvēki ciena cits citu, neatkarīgi no tautības un dzimtās valodas, kurā mēs visi kopā strādājam savas valsts labā un kuru krievvalodīgie latvijieši, gluži tāpat kā latvieši uzskata par savu Dzimteni.»

«Bet simtiem tūkstošu krievvalodīgo latvijiešu uzskata, ka pašlaik runāt par cieņu pret viņiem būtu neveselīgs optimisms. Kaut vai tāpēc, ka valdībā ietilpst partija, kuras pārstāvji uzskata viņus par nelikumīgiem kolonistiem un kuri dala Latvijas pilsoņus tikai viņiem vien saprotamās kategorijās - latvieši, krievi un latvieši, kuri balso par nepareizām partijām. Un tādēļ, ka valdības veidošanas procesā politiķu vidū ar pilnu nopietnību tika lietots arguments, ka «latviska» valdība tomēr būšot labāka,» uzskata Ušakovs.

«Es nevēlos atkārtot banālas lietas, bet, kad Latvijas ministri spļauj sejā kādai no savas valsts iedzīvotāju grupām, tad nevajag sevi mierināt ar domu, ka ne jau tev iespļāva. Rīt var nepaveikties arī tev, kad tev kā pensionāram atņems pensijas piemaksu vai kad tev kā studentam atņems tiesības uz budžeta vietu, vai kad tev kā jaunajai māmiņai atņems pēdējo pabalstu,» sabiedrību biedē politiķis.

Kā uzskata Ušakovs, lai Latvijā saglabātu un nostiprinātu latviešu valodu un latviešu kultūru, nav vajadzīgas integrācijas programmas. «Vispār nav nepieciešamas kādas īpašas programmas, īpaši, ja tās pūlas izdomāt ministri. Vienkārši ir vajadzīga cieņa pret visiem valsts iedzīvotājiem neatkarīgi no viņu etniskās izcelsmes. Un tad absolūtais vairākums krievvalodīgo latvijiešu ar prieku būs gatavi darīt daudz, lai nostiprinātu latviešu valodas pozīcijas.»

Ušakova skatījumā, pašlaik notiekošā parakstu vākšana «tikai ļoti nosacīti» esot saistīta ar krievu valodas statusu. «Tā ir saistīta ar cieņu. Cilvēki, kuri tagad atnāk parakstīties «par» referenduma rīkošanu, parāda pašreizējiem valdošajiem politiķiem, ka viņiem ir apnikusi šī attieksme un ka viņi vēlas saglabāt savu pašcieņu. Un šeit ir nepieciešams strikti nodalīt - neviens no tiem, kuri parakstās par referendumu, neiestājas pret latviešiem un pret latviešu valodu. Cilvēki iestājas pret politiķiem, kurus valsts intereses, ieskaitot arī pašu latviešu intereses, uztrauc mazāk par visu.»

«Tieši tāpēc es aizgāju un parakstījos «par» referenduma rīkošanu. Es pats personīgi un mana partija iestājas par to, ka Latvijā ir tikai viena valsts valoda - latviešu valoda, un es kā pragmatisks politiķis saprotu, ka referendums nez vai var gūt panākumus. Taču man ir jābūt kopā ar simtiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju, kuri vēlas saglabāt savas pašcieņas izjūtu,» teikts Ušakova paziņojumā.

Uz augšu