Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
/nginx/o/2018/07/17/10741328t1h22bf.jpg)
Vai vajadzētu izmantot vārdu «latvijietis» sabiedrībā un politikā? Valodnieki domā, ka izmantot šo vārdu nevajadzētu, taču runā par jaunvārda nepieciešamību.
Valsts valodas centra valodnieks Agris Timuška sarunā ar Latvijas Radio stāsta, ka vārds «latvijietis» cēlies jau 20.gadsimta sākumā, veidojoties valstij, bet vēsturiski šī forma netika pieņemta, un Latvijas iedzīvotājus dēvē par latviešiem. Apzīmējumu «latvijietis» neieviesa arī tādēļ, ka vārdā ir divi piedēkļi un vairums valodnieku nedz toreiz, nedz šodien šo formu neatbalsta.
Šis vārds pēdējā laikā aktualizējas sabiedrībā, tādēļ nepieciešamas ekspertu diskusijas, norāda Timuška.
«Labāk tad izvēlēties kādu apzīmējumu, kas sastāv no vairākiem vārdiem, piemēram - Latvijas piederīgais. Krievi dala dažādi, taču tā nevajadzētu darīt - iet citas valodas pavadā,» saka Timuška.
Bijusī Saeimas deputāte, valodniece Dzintra Hirša uzskata, ka šis vārds nav labskanīgs un arī pārējie apzīmējumi cittautiešiem ir pārāk gari, tādēļ būtu jāveido kāds jaunvārds.
Taču pašreiz vārdu «latvijietis» sabiedrībā lieto politisku apsvērumu dēļ. «Tās ir tādas politiskas aktivitātes. Tāpat bijis par žīdiem un ebrejiem – uzspiež lietot to, ko neesam lietojuši,» radio sacīja valodniece.
Savukārt sociālantropologs Klāvs Seslinieks sarunā ar Latvijas Radio norādīja, ka Latvijas sabiedrībā neizbēgami ieviesīsies kāds jauns vārds, nosaucot tos iedzīvotājus, kas nav etniskie latvieši. Pēc tā arvien palielinās nepieciešamība.
Jāatgādina, ka Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) paziņojumā medijiem nesen lietoja vārdu «latvijietis», šādi nosaucot krievvalodīgos Latvijas iedzīvotājus.