- Kivičam rakstnieku biedrība ir devusi goda nosaukumu Atejvraiters jeb cilvēks, kurš uz galvas nokritis no ļoti augsta grāmatu plaukta.
- Kabanovs Pūkānusu ciltī tiek saukts par Maikstgrūdis, kas izsaka «Lielais bābietis, kas ar pupiem nosit no lazdas riekstus».
- Ūdre Bebru cilts valodā tiek uzrunāta Merkurkola, kas tulkojuma nozīmē: «Meitene, kas gāja politikā, dziedāja un notinās».
- Lipmani Suņburkšč ciemā devē arī par Fublu, tas nozīmē ka viņš ir cilvēks, kas ar seju ķer ķieģeļus.
- Znaroks Balašihas cilts dialektā tiek godāts par Māti valodu, kas nozīmē: «Mēs ar Vītoliņu visus tiesnešus pī, pretiniekus pī, un vispār visus pī».
- Ždanoka alkšņu sila jokgūžu ciltī izpelnījusies vārdu Ķilabla, kas nozīmē «Tā, kas viena pati ar pižiku galvā rij ķilavas blakus celmam».
- Ušakovs zasulauciāņu ciltī ir izpelnījies Goda Vārdu Podpisijis, kas tulkojumā nozīmē «Pilsonis, kurš pēc aktīvas skraidīšanas tagad izskatās, kā dabūjis ar gludināmo dēli pa muguru».
- Streipam Pirmptogrammīgā radiocilts piešķīruši nosaukumu Štitaistākānavtākāvajags, kas nozīmē «Vīrs, kurš skatoties spogulī maina krāsu».
- Āboltiņu tagad sauksim goda vārdā Taraptabjaja, kas Rucavuca cilts valodā nozīmē: «Tā, kurai uz galvas sēž slapjš suns».
- Kalvītis, ir Goda Hokejists Pinki-punki ciltī, kas viņu sauc Treknisgadis un šīs vārds tulkojumā nozīmē: «Tas, kura apjomi pārbiedē veselu nīlzirgu baru».