Maksa par civilizāciju – cilvēku auglības samazināšanās

Cilvēku dzimstība samazinās visā pasaulē, un parasti tiek uzskatīts, ka civilizācija sev līdzi nes vēlmi dzīvot bez raizēm un rūpēm par bērniem. Vai tiešām tikai cilvēku griba nosaka to, ka attīstītajās valstīs bērnu dzimst aizvien mazāk? Par to «Vides Vēstis» vaicāja ārstam andrologam medicīnas doktoram Jurim Ērenpreisam.

Vai modernais laiks ir atnesis sev līdzi draudus cilvēka vairošanās spējām?

Šis jautājums tika aktualizēts 1992. gadā, kad dāņu zinātnieku grupa publicēja skandalozāko pētījumu par vīriešu spermas kvalitāti piecdesmit gadu laikā. Pētījums tika sākts pagājušā gadsimta 30. gados, pabeigts – 90. gados; tajā apkopoti dati par 60 pasaules valstīm. Pētījuma dati liecināja, ka 50 gadu laikā vīriešu spermas kvalitāte ir pasliktinājusies divas reizes. 30. gados vienā mililitrā vīriešu spermas bija vairāk nekā 110 miljoni spermatozoīdu, 90. gados to daudzums bija vairs tikai vidēji 60 miljoni, bet, piemēram, dažos Dānijas rajonos, šis rādītājs bija vēl zemāks – aptuveni 40 miljonu spermatozoīdu mililitrā spermas.

Kādēļ šo pētījumu uzskata par skandalozu?

Pētījumu apstrīdēja, jo 30. gados bija viena metodika, bet 90. gados – jau cita, tādēļ tika apgalvots, ka datus nevar salīdzināt. Tika uzsākti jauni pētījumi: vairākās valstīs izraudzījās 300 jaunu vīriešu grupu un atkārtotas spermas analīzes ņēma ik pēc pieciem, desmit gadiem. Arī mēs Latvijā piedalījāmies divos šādos Eiropas Savienības finansētos pētījumos. Pētījuma rezultāti liecina, ka spermas kvalitāte aizvien pasliktinās. Tā kā dāņi bija šā pētījuma iniciatori, visplašākie pētījumi aptvēra Skandināvijas un Baltijas valstis. 2000. gadā dažus no pētījumiem publicēja, bet Latvijas datu šajās publikācijās gan nav, jo pirmie dati par Latviju tika publicēti 2005. gadā. Pētījumi liecina par tā saukto Rietumu – Austrumu gradientu. Pavisam slikta aina ir Dānijā, nedaudz labāk ir Zviedrijā, Norvēģijā un Somijā; Baltijas valstīs salīdzinoši ir vēl labāk. Situācija Dānijā ir pavisam slikta, jo trešdaļai jaunu vīriešu spermas kvalitāte ir zem tās robežas, kas vairs gandrīz nedod iespēju apaugļot, un sievietēm grūtniecība vairs neiestājas. Par šiem jautājumiem ir daudz spriests un runāts dažādos kongresos un zinātnieku saietos. Ir zināms, ka Eiropā dzimstība samazinās un vidējais bērnu skaits uz sievieti ir 1,5, bet, lai populācija atražotos, ir nepieciešams 2,1 bērns uz sievieti. Parasti tiek runāts par sociāli ekonomiskajiem faktoriem, par to, ka sieviete grib attīstīt savu karjeru un tādēļ pieaug vecums, kurā iestājas pirmā grūtniecība. Savukārt, pieaugot sievietes vecumam, samazinās reproduktīvā spēja, būtiski tai samazinoties pēc 35 gadu vecuma. Pētījums apliecina, ka aizvien lielākas problēmas ir arī vīriešiem – viņi pamazām zaudē spēju sievieti apaugļot.

Kāpēc tādas izmaiņas notiek?

Tātad auglība samazinās, jo, no vienas puses, sievietes vairāk domā par savu karjeru, bet, no otras puses, vīriešu spermas kvalitāte aizvien pasliktinās. Jautājot, kādēļ tā notiek, rodas jautājums arī par to, kādēļ ir tādas atšķirības starp valstīm? Sākotnēji domāja, ka varbūt starp valstīm un to iedzīvotājiem pastāv kādas ģenētiskas atšķirības, bet dāņi un zviedri pieder vienai ģenētiskajai grupai, turklāt Zviedrijā pētījums tika veikts Malmes apkaimē, kas ir bijusī Dānijas teritorija – pat valoda šeit ir saglabājusi dāņu akcentu –, tādēļ ģenētiskais skaidrojums nederēja. Tomēr dāņu vīriešu spermas kvalitāte bija daudz sliktāka nekā zviedru vīriešiem. Spermas kvalitāti slikti ietekmē dzeršana un smēķēšana, un dāņi ir lieli pīpētāji un mīl iedzert, taču tikai ar šiem faktoriem lielo atšķirību ir grūti izskaidrot. Pašlaik vadošā teorija šīs atšķirības skaidro ar urbanizācijas pakāpi – Somija urbanizācijas līmenī atpaliek no Zviedrijas, un somu vīriešu spermas kvalitāte ir labāka nekā zviedriem. Tātad urbanizācija jeb, plašāk definējot, civilizācija nes sev līdzi vides piesārņojumu, pārtikas produktu konservāciju un ķimizāciju. Skandināvijas valstīs tika veikti Eiropas Savienības finansēti pētījumi par civilizācijas ietekmi uz vidi un pārtiku. Ir skaidrs, ka gan vidē, gan pārtikā ir ļoti daudz dažādu ķīmisku vielu – arī pārtikas produktu iesaiņojumos, bērnu rotaļlietās, sadzīves mājturības priekšmetos, šampūnos un krēmos, un daudzas no šīm vielām izraisa hormonālas izmaiņas cilvēka organismā un ir pat toksiskas cilvēka dzimumsistēmai. Nesen «Greenpeace» rīkotās akcijas laikā arī Latvijā pieciem sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem paņēma asins paraugus, lai noteiktu, cik daudz ķīmisko vielu – no kurām daudzas ir toksiskas – asinīs atrodams. Latvijas cilvēku asinīs atrada gandrīz pilno šo vielu kokteili. Starp citu, sieviešu asinīs šo ķīmisko vielu koncentrācija parasti ir augstāka, jo sievietes vairāk lieto krēmus, šampūnus un citas kosmētiskās vielas.

Tātad dažādas ķīmiskās vielas, kas ir neizbēgama ikdienas patēriņa sastāvdaļa, samazina vīriešu auglību?

Auglības samazināšanos izraisa manis minētās ķīmiskās vielas, un tā ir tiešā šo vielu ietekme. Tomēr vēl bīstamāka ir šo vielu ietekme uz sievieti viņas grūtniecības laikā, kad vielas toksiskā koncentrācijā iedarbojas uz topošo vīriešu dzimuma bērnu, izraisot defektus spermas producēšanas sistēmā. Ja tāda tendence turpināsies, tad salīdzinoši drīz cilvēki vairs nespēs apaugļoties dabiskā veidā – būs vajadzīga mākslīgā apaugļošana. Jau tagad attīstītajās valstīs vidēji 15 procenti pāru cieš no neauglības un ir spiesti veikt mākslīgo apaugļošanu. Dānijā, kur stāvoklis ir vissliktākais, jau tagad pieci procenti bērnu dzimst ar mākslīgās apaugļošanas palīdzību. Piemēram, problēmas ir arī ASV, kur dažādos štatos situācija gan atšķiras, bet Āzijā tādu problēmu nav. Tiesa, Āzijā nav veikti nopietni pētījumi, bet līdz šim nav zināms, ka viņiem būtu problēmas ar apaugļošanu – drīzāk otrādi; Ķīnā, piemēram, likums stingri regulē bērnu skaitu ģimenē. Kā jau teicu, Eiropā vīriešu spermas kvalitāte aizvien pasliktinās, un tā kļūst par lielu problēmu.

Decembra plenārsesijā Strasbūrā tika pieņemta jaunā ķimikāliju kontroles sistēma – REACH likumprojekts, kas nozīmē, ka par viskaitīgākajām vielām jāiesniedz plāns, kā tās aizstāt ar drošākām alternatīvām. Ja alternatīvas nav, jāuzrāda pētniecības plāns, lai tādu radītu. REACH stāsies spēkā nākamā gada jūnijā, prasīs milzu ieguldījumus, un kaitīgo vielu reģistrācija prasīs gadus vienpadsmit. Tikmēr cilvēku auglība acīmredzot turpinās samazināties...

Mērķis bija prasīt Eiropas Komisijai, lai tā aizliedz izmantot kaitīgās vielas un ražošanā tās aizstāt ar mazāk kaitīgām un toksiskām vielām, kas, protams, sadārdzinās ražošanu un produkcijas izmaksas. Viens no iebildumiem pret tāda lēmuma pieņemšanu ir tas, ka daudzām vielām ir tā sauktā toksiskuma robeža, līdz kurai vielas neesot kaitīgas, jo tikai zināmā koncentrācijā tās nodara ļaunumu. Tiek prasīti ar pētījumiem pastiprināti fakti, bet veikt šādus pētījumus ir gandrīz neiespējami, jo tie prasa gadus desmit un ļoti lielu finansējumu. Protams, var veikt eksperimentus ar pelītēm, lai pierādītu kaitīgo vielu ietekmi, bet iebildumi parasti ir, ka peles atšķiras no cilvēkiem – ka peles un cilvēki taču nav viens un tas pats. Es gan gribu teikt, ka pelītēm sperma ir reizes simts izturīgāka pret ķīmiskajām vielām nekā vīriešiem. Principā biznesa pretestība ir nopietna, un izskan prasība pierādīt, kādas tad ir ķīmisko vielu toksiskuma robežas.

Jo civilizētāka valsts, jo lielāks ķīmiskais piesārņojums. Taču ūdens un vēji ķīmiskās vielas aiznes pat tādās pasaules malās, kur no civilizācijas labumiem nav ne vēsts. Vai notiek pētījumi, lai noteiktu, kā toksiskās vielas ietekmē arī to vīriešu auglību, kas dzīvo civilizācijas maz skartā vidē?

Zviedrijā notika Eiropas Savienības finansēts pētījums, kas noteica nevis piesārņotības pakāpi, bet pētīja šā piesārņojuma sekas. Kā zināms, ķīmiskās vielas no ūdens nokļūst zivīs, savukārt, zivis lietojot pārtikā, tās nokļūst arī cilvēka organismā. Tika apsekotas četras vīriešu grupas. Viena no tām bija zviedru zvejnieki Baltijas jūras un Ziemeļjūras krastā. Kā zināms, Baltijas jūra ir ļoti piesārņota, Ziemeļjūra ir tīrāka. Tika apsekoti vīrieši Ukrainā, kur lauksaimniecībā joprojām izmanto citur aizliegtas vielas, piemēram, DDT. Pētījums notika arī Polijā un Grenlandē. Izrādījās, ka Grenlandē vīriešu sēklas kvalitāte bija vissliktākā, jo tur cilvēki pārtiek galvenokārt no zivīm un citiem jūras produktiem. Vides piesārņojums pat bija mainījis x un y hromosomas attiecības spermā – parasti abu šo hromosomu, kas nosaka augļa dzimumu, attiecības ir aptuveni puse uz pusi. Grenlandes vīriešiem y hromosomu bija daudz mazāk, un dzimstība to arī reāli parāda, jo tur tagad dzimst vairāk meiteņu.

Vai ir iespējams uzlabot vīriešu auglību ar medicīnas palīdzību? Ja spermatozoīdu daudzumu spermā samazina toksisko vielu klātbūtne organismā, vai diēta, veselīgs dzīvesveids un ārstnieciskie līdzekļi situāciju var uzlabot? Ja notiktu brīnums un vide pamazām kļūtu tīrāka, vai vīriešu apaugļošanas spējas uzlabotos?

Uz šo jautājumu ir ļoti grūti atbildēt. Teikšu tā: kaut ko jau darīt var. Problēma ir tā, ka grūtniecības laikā, toksiskajām vielām iedarbojoties uz augli, daudzi procesi bērnā jau sākotnēji tiek ieprogrammēti ar novirzēm, nepareizi. Tādēļ visas tālākās dzīves laikā darbosies izmainīta programma. Teorija, kas apraksta šīs problēmas, nav vienkārši pierādāma. Pašlaik kopā ar amerikāņiem gribam veikt pētījumu, kas salīdzinātu toksisko vielu klātbūtni sieviešu, kas veic abortu, urīnā un aborta materiālā. Tas ļautu salīdzināt šo vielu koncentrāciju mātes un augļa organismā. Tomēr šādu pētījumu daudzviet pasaulē aizliedz ētikas komisijas. Ir cerības, ka pie mums pētījumu varētu atļaut.

Tātad, ja pārmaiņas ir ieliktas augļa attīstības laikā, tās ir neatgriezeniskas?

Visticamāk, ka tādā gadījumā neko vairs nevar mainīt.

Vai šī izmainītā ģenētiskā programma tiek mantota no paaudzes paaudzē?

No vienas puses, ir skaidrs, ka ģenētiskā programma tiek nodota tālāk. Ja, piemēram, pie manis atnāk vīrietis ar neauglības problēmu un atklājas, ka viņa y hromosomai ir defekts, trūkst viena gabaliņa, tad, protams, tur nekas nav labojams. Tad es pacientam stāstu, ka mākslīgās apaugļošanas gadījumā, ja sievietei iestāsies grūtniecība un viņa dzemdēs zēnu, šim zēnam būs tāds pats hromosomas defekts un arī viņa problēma būs neauglība. No otras puses, olšūnai līdz zināmai pakāpei ir spējas labot spermatozoīdu bojājumus. Katrā ziņā pašlaik vēl nav precīzi zināms, kurā vietā un laikā apaugļošanās un attīstības procesā programma tiek bojāta. Tādēļ nevaru pateikt, vai tīrāka vide spēs ar laiku izlabot bojājumus un vai tie neprogresēs uz slikto pusi.

Ko liecina jūsu ārsta prakse – cik bieži var palīdzēt vīriešiem, kuriem konstatēta neauglība?

Kā jau sacīju, vidēji Rietumeiropā aptuveni 15 procentiem pāru ir neauglības problēma, turklāt pusē gadījumu tas ir vīrieša veselības jautājums. Latvijā veiktās aptaujas liecina, ka pie mums no neauglības cieš aptuveni divi procenti vīriešu. Pirms gadiem septiņiem mēs Latvijā veicām spermas analīzi 600 vīriešiem no neauglīgiem pāriem. Spermas kvalitātes rādītāji nebija tik slikti kā daudzviet Eiropā, bet Latvijas vīriešu lielākā problēma ir seksuāli transmisīvās infekcijas. Uroģenitālo infekciju rādītājs Latvijā ir daudz augstāks nekā Rietumeiropā un Amerikā, un lielākoties vīrieši pat nenojauš par saslimšanu, jo ārēju pazīmju infekcijai, piemēram, ar hlamīdijām, parasti nav. Ir gadījumi, kad spējam palīdzēt un varam novērst infekcijas radītās pārmaiņas. Tāpat varam palīdzēt hormonālo noviržu gadījumos. Ķīmiskais piesārņojums rada ne tikai programmas izmaiņas, bet ir iemesls arī tā dēvētajam oksidatīvajam stresam, ko rada bojāti spermatozoīdi. Organismā un līdz ar to spermā pieaug brīvo skābekļa radikāļu veidošanās. Brīvie skābekļa radikāļi veicina ļaundabīgo audzēju veidošanos un ir daudzu slimību attīstības pamatā. Lietojot antioksidantus, varam zināmu brīvo skābekļa radikāļu iedarbības daļu nobloķēt, un situācija uzlabojas. Kopā ar igauņu kolēģiem veiksim pētījumu, lai izstrādātu algoritmu antioksidantu lietošanai un lai noteiktu, kuros gadījumos tie var palīdzēt. Vārdu sakot, varam palīdzēt, bet diemžēl ne visos gadījumos, jo nevaram pārbaudīt visus gēnus un, protams, nevaram tos labot pēc vajadzības.

Jūsu teiktais liek domāt, ka nākotnē apaugļošana dabiskā veidā būs izņēmums. Vai zināšanas par apaugļošanu, kas iegūtas pēdējos piecpadsmit gados, spēj kaut ko mainīt uz labo pusi?

Pret pirmajiem pētījumu datiem attieksme bija ļoti skeptiska, un tikai pašlaik sāk parādīties pirmie nopietnie secinājumi un pētījumu augļi. Domāju, ka vēl paies ilgs laiks līdz tam, lai kaut kas varētu mainīties. Saikni starp vides ķīmisko piesārņojumu un auglības samazināšanos pierādīt nav viegli; paies laiks, kamēr pētījumu rezultātiem noticēs, un tikai tad kaut kas varēs mainīties. Esmu zinātnieks un ārsts, man grūti spriest par to, kā Eiropā tiek pieņemti lēmumi un cik ļoti biznesa un naudas intereses var iespaidot likumdošanu šajos jautājumos.

Saprotiet, var jau runāt par to, ka atgriezīsimies mežā un dzīvosim teltī... ...teltī, kuras audums arī piesūcināts ar ķīmiskām vielām, lai tā nelaistu cauri ūdeni...

Jā, un varam apgalvot, ka neizmantosim pamperus. Savam dēlam pamperus neliku pirmajā pusgadā, tad neizturēju, jo negulētās naktis bija pārāk smagas. Grūti izvairīties no ķīmijas, un mēs nevaram atgriezties dzīvot simts gadu senā pagātnē. Tas, ko mēs varam darīt, ir turpināt pētījumus, nesmēķēt un lietot ekoloģiski tīrāku pārtiku, cerot, ka Eiropa spēs novērtēt pētījumu rezultātus un kaut ko mainīt attiecībā uz ķīmisko vielu izmantošanu. Nezinu, vai varēs pierunāt sievietes lietot mazāk kosmētikas un dažādu brīnumkrēmu (smejas). Nezinu, vai cilvēki mazāk brauks ar automašīnām, sēžot sēdekļos, kuru ražošanai izmantotas toksiskas ķīmiskas vielas, pat tad, ja zinās, ka, tā turpinot, nākotnē būs vajadzīga mākslīgā apaugļošana. Tā ir mūsu maksa par civilizāciju.

Un tomēr – varbūt ir pavisam vienkāršas lietas, ko katram derētu zināt?

Vīriešiem nevajadzētu valkāt apspīlētas apakšbikses, jo, lai veidotos spermatozoīdi, sēklinieku oliņās temperatūra nedrīkst būt augstāka par 35 grādiem. Naktī vispār vislabāk ir gulēt bez apakšbiksēm. Mana ārsta pieredze liecina, ka, mainot dzīvesveidu, ēšanas paradumus un atmetot smēķēšanu, var panākt labus rezultātus, jo spermatozoīdi ir ļoti jutīgi un nobriest trīs mēnešus. Ir bijuši pacienti, kuru analīžu rezultāti ir ļoti slikti, bet jau pēc trīs mēnešiem tie ir negaidīti labi. Reiz kādam savam pacientam vaicāju, ko viņš ir darījis, ka rezultāti ir tik labi, un viņš atbildēja, ka mēnesi lietojis tikai tīru ūdeni un gandrīz nav lietojis pārtiku. Protams, mēnesi dzīvot tikai no ūdens nav prātīgi un ir grūti. Bet tas liecina, ka organismam ir vajadzīga attīrīšanās un ir ļoti svarīgi, ko ēdam un ko dzeram.

Uz augšu